Ātraudzīgo koku sugu audzēšana – Latvijas enerģētikas perspektīva

Nozīmīgākie atjaunojamie resursi Latvijas primāro energoresursu bilancē ir biomasa jeb koksne un hidroresursi. Enerģētikas nozares speciālisti secinājuši, ka, ņemot vērā ikgadējos Latvijas mežizstrādes apjomus un attīstīto kokapstrādi, koksnes biomasas izmantošanas apjomu siltuma ražošanai varētu palielināt. Turklāt Latvijā ir visi nepieciešamie apstākļi ātraudzīgo kārklu, alkšņu, apšu un citu koku sugu audzēšanai malkas un šķeldas iegūšanai, taču pagaidām, dažādu iemeslu dēļ šis potenciāls vietējā tirgū vēl netiek pienācīgi izmantots. Paredzot vietējo energoresursu izmantošanas pieaugumu gan siltuma un elektroenerģijas ražošanā, gan arī rūpniecībā, par daudzsološu tiek uzskatīta ātraudzīgās kultūras – apses – plantāciju audzēšana.

LVMI «Silava» pievēršanos ātraudzīgajām kultūrām noteica ražotāju izrādītā interese, stāsta institūta pētnieks meža selekcijas un ģenētikas darbības jomā Arnis Galis. Pirmsākumi šim darbam meklējami jau pagājušā gadsimta 60. gados. Gandrīz tajā pašā laikā pētījumi sākās arī Skandināvijas valstīs. Pavērsiens nozarē bija 90. gadu vidū, kad papīrrūpnieki konstatēja, ka hibrīdapses (vietējās un Amerikas apses krustojums) baltā koksne, kas sastāv no garām šķiedrām, ir piemērota augstvērtīgas celulozes un papīra ražošanai. Turklāt izmantojot apsi, kvalitatīva papīra ražošanas process ir lētāks, salīdzinot ar pārējām koku sugām. Hibrīdapses izpēte turpinājās līdz tika secināts, ka tā der ne tikai papīra, bet arī zāģmateriālu ražošanai un enerģētikas vajadzībām.

Labos apstākļos apse aug ātri – šķeldai ātraudzīgās apses var izmantot jau pirmajā desmitgadē, tāpēc svarīgi plānot, kā audzē iegūtos materiālus lietderīgāk izmantot, jo plantācijās var gan pļaut šķeldai, gan atstāt resnākos kokus koksnei. Tā ir būtiska apses priekšrocība salīdzinājumā, piemēram, ar kārkliem, kuri der tikai šķeldai. Runājot par kultūras trūkumiem, apsi apdraud ļoti daudz kaitēkļu. Kokus nograuž peles, zaķi, stirnas, aļņi. Tāpēc, ņemot vērā apšu materiāla dārdzību, aizsardzības pasākumiem jābūt ļoti pamatīgiem. Lai aizsargātu plantācijas, tās jāapjož ar vismaz 2 m augstu žogu, savukārt pret sīkajiem grauzējiem kociņi jāaizsargā ar īpašiem plastmasas cilindriem, kas laika gaitā saulē sadalās.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā «Silava» audu kultūru laboratorija darbojas jau kopš 80. gadu vidus, un tās galvenais pētījuma mērķis un objekts ir hibrīdapse. To pavairo ar audu kultūras jeb meristēmu metodi – stādiņus audzē speciālā šķīdumā noteiktā temperatūrā un gaismā. Pirmos 50 000 hibrīdo apšu stādus AS «Latvijas valsts meži» (LVM) izaudzējusi 2006.gadā. Izaudzētie hibrīdapses stādi arī šobrīd galvenokārt tiek eksportēti uz Lietuvu un Zviedriju. Vislielākais pieprasījums tiem ir Lietuvā, kur no 500 tūkstošiem saražotajiem stādiem tiek pārdoti aptuveni 400 tūkstoši, stāsta LVM «Sēklas un stādi» direktora vietniece ražošanas jautājumos Laima Zvejniece, piebilstot, ka Lietuvā hibrīdās apses stādus izmanto lauksaimniecības zemju apmežošanai sakarā ar valsts atbalsta un Eiropas maksājumu piešķiršanu. Latvijā pagaidām paliek tikai ap 5% no saražotajiem hibrīdapses stādiem.

Pirmā rotācija hibrīdās apses plantācijā tiek cirsta pēc 25 gadiem. Otrā rotācija ir īsāka par 3 – 5 gadiem, jo atkrīt ieaugšanas laiks. Hibrīdapšu selekcijas izmēģinājuma stādījumā Iecavā, kuram jau ir vairāk nekā 14 gadu, labākajiem kloniem produktivitāte ir 290 m3/ha, taču jāņem vērā, ka tur stādīti 2500 koki uz hektāru (parasti stāda aptuveni 1000 vai 1100 koku). Tāpat hibrīdapses ieaudzēšana prasa lielāku darbu nekā tradicionālie skujkoku vai bērza stādījumi. Pēc „Silavas” institūta aplēsēm, stādot ap 1100 koku uz hektāra, hibrīdapses krāja pēc astoņiem gadiem ir ap 50 m3/ha. Zāģbaļķus iespējams iegūt pēc 25-30 gadiem (bērzam – pēc 70 gadiem). Tādējādi hibrīdabses priekšrocība ir tā, ka to iespējams izmantot ne tikai enerģētikā, bet arī pārdot kā papīrmalku vai lietaskoksni (atkarībā no tirgus konjunktūras).

 

Avots:www.videsvestis.lv

www.silava.lv

ĀTRAUDZĪGO APŠU STĀDU RAŽOŠANA KALSNAVAS KOKAUDZĒTAVĀ

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *