Inovatīvi risinājumi ļauj efektivizēt koku stādu audzēšanu

Faktiski tieši jauno tehnoloģiju, inovatīvu risinājumu un arī kopā ar Latvijas zinātniekiem un ražotājiem radītu preparātu dēļ tieši koku stādu audzēšanā, kā arī uzglabāšanā, Latvijas lielākais koku sēklu un stādu audzētājs LVM Sēklas un stādi spējis palielināt ražošanas apjomus, produktivitāti, kā arī eksportēt savus produktus uz Zviedriju un Lietuvu.

„Faktiski var uzskatīt, ka ar tā dēvētā īsās dienas un garās nakts režīma palīdzību tiek piemānīta daba – stādi -, kuri tiek stimulēti noteiktām darbībām, nezaudējot kvalitāti un vienlaikus samazinot brāķa procentu,” skaidro LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. Viņš atzīst, ka gan egles, gan arī priedes stādiem šāds dienas un nakts režīms veicina dažādus stādu audzēšanas procesā nepieciešamus no diennakts fotoperioda atkarīgus bioloģiskos efektus. Egles ietvarstādu strauja augšana notiek garās dienas laikā, kad tie vairāk aug garumā, taču nenostiprina sakņu sistēmu. „Ieviešot nakti no 17 vakarā līdz 8 rītā”, stādi saprot, ka iestājies rudens un vairs neaudzē garumā stumbru, bet gan cenšas nostiprināt sakņu sistēmu. „Tas ir būtiski egles stādiem, jo tādējādi daudz īsākā laikā nekā dabīgā ceļā tiek panākta egļu sakņu sistēmas nostiprināšana komplektā ar izlīdzinātu stādu augstumu,” stāsta G. Grandāns. Savukārt priedes stādiem šāda režīma maiņa ir vēl nozīmīgāka, jo pirmajā gadā priedes stādam ir tā dēvētās mīkstās jeb juvenīlās skujas, un tikai otrajā dzīves gadā tās aizstāj cietās skujas. „ievietojot priedes stādus garās nakts režīmā, tie fizioloģiski uzvedas kā ziemā, bet, ieslēdzot dienas režīmu, tie sāk uzskatīt, ka ziema ir beigusies un sāk veidot īstās skujas,” stāsta G. Grandāns. Izmantojot šo dienas un nakts režīma tehnoloģiju, var panākt vienmērīgāku stādu augumu, kas ir būtiski stādu šķirošanā un pārdošanā.

Savulaik stādi īsi pirms to stādīšanas tika rakti ārā no stādaudzētavām un piegādāti uz izcirtumiem, kas prasīja daudz cilvēku iesaisti. Tagad šī problēma vairs neesot tik aktuāla, jo uzbūvētas stādu glabāšanas noliktavas, kur šķirošana notiek no rudens līdz Ziemassvētkiem un sašķirotais materiāls uzglabāts noliktavā noteiktā temperatūrā. Noliktavas likvidē arī dažādus riskus, piemēram, ziemā, kad līst lietus, tas nekavējoties sasalst un zem klajas debess esošie egles stādi zem ledus un sniega smaguma salīkst un zaudē preces kvalitāti. Šobrīd Strenču, Podiņu un Mazsilu kokaudzētavu noliktavās kopā var vienlaikus uzglabāt 25 miljonus stādu. Noliktavu saimniecības ieviešanai kopumā pēdējos gados investēti ap 5,5 miljoni latu.

Ietvarstādu audzēšanai nepieciešamās kūdras bagātināšanai pēc LVM Sēklas un stādi pasūtījuma Latvijas Universitātes Biloģijas institūta Augu minerālās barošanas laboratorijas speciālisti izstrādājuši substrātu, kas stimulē stādu attīstību. „Sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem radīto ķīmiskās rūpnīcas Spodrība ražoto papildu mēslošanas līdzekli (ViteSilva) sākotnēji izmantoja tikai kokaudzētavās, bet tagad – arī dzērvaņu un krūmmelleņu audzētāji,” stāsta G. Grandāns. Viņš norāda, ka arī pašlaik notiek sadarbība ar zinātniekiem – tiek veiktas gan ūdens analīzes un to monitorings, gan stādu skuju analīzes, lai secinātu, kādu vielu trūkst augiem.

Šobrīd uzņēmums testē vairākas jaunas tehnoloģijas, kā arī veiksmīgāk cīnīties ar koksnes kaitēkli – priežu smecernieku. „Tas iecienījis stādiņa mizu tuvu vietai, kas saskaras ar zemi. To nograužot, stāds iet bojā. Šobrīd aizsardzību nodrošina ar ķīmisko apstrādi kokaudzētavās (smecernieks tiek noindēts), bet jaunākās tehnoloģijas paredz to pašu izdarīt ar ievērojami mazāku ķīmijas patēriņu,” skaidro G. Grandāns.  Šobrīd ir trīs atšķirīgas tehnoloģijas. Zviedrijā priedes stādi tiek aplieti ar līmi un pēc tam apkaisīti ar noteiktas frakcijas smiltīm, kuras nožūstot nodrošina šo aizsardzību divu gadu garumā. Lai pārbaudītu šīs metodes efektivitāti, ierīkots parauglaukums, kur vieni priežu stādi apstrādāti ar ķīmiju, citi – ar līmes un smilšu maisījumu un vēl daļa – vispār bez nekādas apstrādes. Zinātnieki izpētīs katra veida iedarbības efektivitāti un tad arī pieņems lēmumu. Ir arī cita, Norvēģijā izmantota metode – stādiņu pārklāšana ar vasku. Pērn ar šo vaska tehnoloģiju apstrādāti 100 tūkst. priedes ietvarstādu un jau šogad cerēts izvērtēt šīs metodes efektivitāti. Trešā metode ir vēl vienkāršāka – priedes stādam uzliek speciālu caurulīti, tādējādi kaitēklis tam netiek klāt.

Katrā ziņā stādu apstrāde ir nepieciešama. Bez tās pēc izstādīšanas mežā var aiziet bojā 70% – 95% stādu, tomēr būtisks jautājums ir arī izmaksas.

Aizvadītajā gadā LVM Sēklas un stādi izaudzēto realizēto stādu apjoms sasniedza 46,7 miljonus. Šogad apjomus plānots palielināt līdz 48,1 miljonam stādu.

 

Avots: “Dienas Bizness” (11.05.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *