Britu Kolumbijā plānots uzbūvēt augstāko koka ēku Ziemeļamerikā

Vienā no Britu Kolumbijas lielākajām pilsētām – Prinsdžordžā – plānots uzbūvēt augstāko koka ēku Ziemeļamerikā, kas, iespējams, būs arī augstākā šāda veida celtne visā pasaulē.

Desmit stāvu augstais Koksnes inovāciju un dizaina centrs, kas tiks būvēts, izmantojot līmētās koka konstrukcijas, kļūst par izmēģinājuma laukumu radikāli atšķirīgai augstceltņu būvēšanas tehnoloģijai. Šī ideja radusies vienlaicīgi ar pētījumu, ko pēc „Wood Enterprise Coalition” pasūtījuma veicis arhitekts no Vankūveras Maikls Grīns. Pēc viņa teiktā, izmantojot ar jaunākajām tehnoloģijām ražotas līmētās koka konstrukcijas, ēkas var droši tikt celtas līdz pat 30 stāvu augstumam. Grīns ir pārliecināts, ka tuvāko piecu gadu laikā Britu Kolumbijā tiks uzcelta ne viena vien 10 – 20 stāvus augsta līmēto koka konstrukciju ēka. Taču pirms tam nepieciešams veikt izmaiņas provinces būvniecības noteikumos, kas pašreizējā redakcijā pieļauj tikai līdz sešu stāvu augstu koka celtņu būvniecību. Vankūveras arhitekta veiktais pētījums liecina, ka līmētajām koka sijām, kas sasniedz 1,2 metrus platumā, 18 centimetrus biezumā un 19,5 metrus garumā, ir tādas pašas tehniskās īpašības kā betonam un tēraudam. Rezultātā tapusī būve būs gan vieglāka, izmaksu ziņā ekonomiskāka un videi draudzīgāka nekā būvniecībā izmantojot betonu un tēraudu, gan ugunsdrošāka nekā koka karkasa celtnes. “Par šīm idejām domā daudzi cilvēki daudzās valstīs, taču šobrīd Kanāda ir soli priekšā pārējiem,” stāsta Maikls Grīns, uzsverot, ka koka daudzstāvu ēku būvniecība ir arī lielisks veids, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām pasaulē. Betona ražošana rada 5 – 8% no pasaules kopējā oglekļa emisijas daudzuma, tērauda ražošana patērē 4% no visā pasaulē iegūtās enerģijas. Arī ražojot līmētās koka konstrukcijas, rodas zināms enerģijas patēriņš, taču atstātais oglekļa pēdas nospiedums ir mazāks nekā ražojot citus būvniecības materiālus.

Britu Kolumbijas darba, tūrisma un inovāciju ministrs Patriks Bells koka augstceltņu būvniecības attīstībā saskata vēl kādu ieguvumu – sabiedrisko daudzstāvu ēku būvniecība no koka ir pirmais reālais veids, kā veicināt augstākas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu.

Lai gan plānotās būvniecības izmaksas netiek atklātas, vietējie mediji ziņo, ka koka augstceltne varētu izmaksāt līdz 75 miljonus dolāru. Topošā augstceltne pēc pabeigšanas tiks izmantota kā apmācību un izpētes centrs inovatīvu koksnes produktu attīstībai.

 

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks” (Aprīlis, 2012)

www.vancouversun.com

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *