Resursu trūkuma dēļ apjomus nāksies samazināt visiem koksnes pārstrādātājiem

Ciršanas apjoms valsts mežos šogad ir samazinājies, un tas var novest pie apaļkoksnes deficīta, jo divu gadu laikā plānotais ciršanas apjoma samazinājums par aptuveni ceturtdaļu ir nozīmīgs. Vai privātie mežu īpašnieki šo starpību varētu kompensēt, šobrīd grūti prognozēt, jo Latvijā esošie 150 000 meža īpašnieku katrs darbojas kā atsevišķa saimnieciskā vienība, stāsta Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Nelielo īpašumu gadījumā visu nosaka apaļkoksnes cenas, tāpēc par nākotni runājot, visu izšķirs tas, cik mūsu kokrūpnieki būs gatavi maksāt par apaļkoksni, un tas, vai mežu īpašnieki būs gatavi par šādu cenu pārdot. Prognozējamāka koksnes plūsma no privātajiem mežiem varētu kļūt, attīstītos kooperācijai. Ja visi privātie meži apvienojoties kļūtu par šādu prognozējamu tirgus dalībnieku un tie tiktu apsaimniekoti pēc līdzīga principa kā valsts meži, potenciālās apaļkoksnes plūsmas apjoms gada laikā varētu būt 5 – 6 miljoni kubikmetru. Vērā gan jāņem, ka privātajos mežos nekad netiks iegūti tādu pašu koku sugu sortimenti kā valsts mežos. Ņemot vērā, ka lapu koku sugas ir pionieri, kas iesējas pirmie, kā arī labi atjaunojas ar atvasēm, skaidrs, ka privātajos mežos dominē dabiskās atjaunošanas process ar lapu kokiem. Taču ir arī tādi īpašnieki, kas izvēlas nomainīt sugas. Tās pašas baltalkšņa audzes tiek pārvērstas par egļu, arī apšu audzēm. Mūsdienās arī aizvien vairāk izzūd dalījums vērtīgajās un nevērtīgajās sugās, jo rūpniecība attīsta arvien jaunus produktus, kur der arī iepriekš nenovērtētās koku sugas.

Kā potenciālais trūkstošo zāģbaļķu avots var kalpot Krievija, kurai, iestājoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, nāksies samazināt apaļkokiem piemērojamo izvedmuitu.  Vienlaikus arī zāģētavas ir atbildīgas par objektīvu situācijas novērtējumu un mērķtiecīgu darbību, lai jaunajā situācijā saglabātu konkurētspēju un spētu attīstīties. Ja Latvijas kokrūpniecības nozarei neizdosies atrast alternatīvus zāģbaļķu piegādātājus, zāģētavu darbības nodrošināšana ievērojami sarežģīsies, kas neizbēgami novedīs pie ražošanas apjoma sarukšanas. Turpinoties šādam scenārijam, atsevišķi ražotāji būs spiesti atlaist daļu darbinieku, kritīsies arī investīciju un koksnes eksporta apjoms, kas negatīvi ietekmēs visu Latvijas ekonomiku, norāda Norvik Timber Industries valdes priekšsēdētājs Sampsa Auvinens.

Nespējot saviem ražotājiem nodrošināt pietiekamus zāģbaļķu resursus, var tikt zaudētas Latvijas pozīcijas zāģmateriālu tirgū. Piemēram, Igaunijas valdība un sabiedrība ir konceptuāli vienojušās par resursu mobilizēšanu valsts attīstībai un ir atraduši veidu, kā nākamajos piecos gados būtiski palielināt resursu pieejamību, tuvojoties Latvijas līmenim, stāsta SIA Kurekss administratīvais direktors Jānis Apsītis.

Analizējot iespējamos scenārijus, kā kompensēt ciršanas apjoma samazināšanos Latvijā, speciālisti secina, ka Krievijas koksne situāciju būtiski neuzlabos, savukārt no citām valstīm ievērojams zāģbaļķu imports nav sagaidāms. Sampsa Auvinens uzsver, ka pēdējos pāris gados Krievijas Rietumos ir uzbūvētas jaunas zāģētavas, kuru potenciālā jauda sasniedz 3,5 miljonus kubikmetru pārstrādātas koksnes gadā. Neraugoties uz milzīgajiem mežu resursiem, lielākā daļa šo zāģētavu izjūt izejmateriālu trūkumu, jo Krievijas meža infrastruktūrā nav veiktas adekvātas investīcijas tehnoloģijās un meža ceļos.

Kā reālāko trūkstošo resursu avotu Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss min kopšanas cirtes, kuras šobrīd tiek veiktas pārāk mazā apjomā. Tuvākajā desmitgadē, pēc K. Klausa teiktā, kopšanas cirtes varētu pieckāršot, nodrošinot stabilu papildu sīkbaļķu plūsmu.

Tāpat viens no uzdevumiem, kas būtu jāatrisina Latvijas kokrūpniecības nozarei ir koksnes dziļāka pārstrāde un lielākas pievienotās vērtības radīšana.

 

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks” (Aprīlis, 2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *