Bioenerģijas konferencē Sanktpēterburgā izvērtē nozares attīstības perspektīvas

24.maijā Sanktpēterburgā norisinājās starptautiska bioenerģijas konference, kur tikās nozares speciālisti no visdažādākajiem Krievijas un Eiropas reģioniem, lai izvērtētu, kāda ir situācija koksnes granulu, brikešu un biogāzes ražošanas sektoros Krievijā un citviet pasaulē, patēriņš un tālākās šī tirgus attīstības perspektīvas.

Atklājot konferenci, tika ziņots par biokurināmā izmantošanas efektivitāti. Otrā sesija tika veltīta jautājumiem par biogāzi  – par tās ražošanu rūpnieciskos apjomos un realizāciju Krievijā. Viens no konferences spilgtākajiem ziņojumiem, kas radīja daudz jautājumus, bija par tēmu biomasas torifikācija. Tāpat plaša diskusija izvērtās pēc Sergeja Poļiščuka, holdinga „Russkie Lesnye Pellety” ģenerāldirektora uzstāšanās. Lielu granulu rūpnīcu kompānija šobrīd būvē Novgorodas apgabalā, savukārt nākotnē Krievijā plānots radīt veselu tīklu šādu granulu rūpnīcu ar kopējo jaudu 3 miljoni tonnu gadā. Holdinga koncepcija šai jautājumā ir līdzīga tai, ar kādu šobrīd darbojas atklātās akciju sabiedrības „Vyborgskaya cellulose” granulu rūpnīca Ļeņingradas apgabalā – biokurināmā ražošanā tiks izmantota apaļkoksne, sadarbojoties ar tuvāk esošajiem zāģmateriālu, saplākšņu un pat sērkociņu ražotājiem un iemainot lietkoksni (papīrmalku, zāģbaļķus un finierklučus) pret malkas kvalitātes baļķiem.

Kas attiecas uz zāģēšanas atlieku izmantošanu granulu ražošanā, speciālisti pauž bažas, atgādinot, kā granulu ražotājus ietekmējusi krīze būvniecības nozarē ASV – līdz ar māju būvniecības apjomu samazināšanos Amerikā, saruka mēbeļu ražošanas apjomi, kritās pieprasījums pēc zāģmateriāliem un rezultātā neskaitāmas zāģētavas bija spiestas darbību pārtraukt.

Konferencē aktīvi tika apspriesti arī jautājumi par briketēšanu un biomasas izmantošanas tehnoloģijām enerģijas ražošanā. Somijas mežzinātnes institūta „Metla” pārstāvji detalizēti izklāstīja, kāds biomasas izmantošanas modelis tiek īstenots Somijā. Tur enerģijas ražošanā pamatā tiek izmantota šķelda, un līdzekļi ieguldīti arvien efektīvāku tehnoloģiju radīšanā nevis granulu ražošanā.

Konferencē arī sniegts vispārīgs pārskats par koksnes granulu ražošanu un patēriņu pasaules tirgū. Laika periodā no 2006. līdz 2010.gadam pasaules tirgū saražoto granulu apjoms vairāk nekā divkāršojies, pārsniedzot 14 miljonus tonnu gadā. ASV, Kanādā un Krievijā vien granulu izlaides apjomi kopš 2009.gada auguši par vairāk nekā 22%. Eiropā darbojas vairāk nekā 700 granulu rūpnīcas, no kurām tikai 30% ražošanas jauda ir mazāka par 10 000 tonnu gadā. 2011.gadā Eiropā tika saražoti vairāk nekā 9,2 miljoni tonnu granulu, kas sastāda 61% no pasaules tirgū saražotā apjoma. Tāpat Eiropā palielinās arī pieprasījums, kas šobrīd jau pārsniedzis 11,4 miljonus tonnu gadā. Un vietējie ražotāji gatavi segt tikai 81% no šī patēriņa. Īpaši palielinājies disbalanss industriālo granulu tirgū: no 2008. līdz 2011.gadam tas palielinājies no 263 tūkst. līdz 2,20 miljoniem tonnu, ko pamatā sedz piegādes no ASV, Kanādas un Krievijas. Pēc dažādu ekspertu aplēsēm, Eiropā industriālo granulu patēriņš līdz 2020.gadam sasniegs 20 – 50 miljonus tonnu gadā. Tikai Nīderlande, Beļģija un Lielbritānija vien jau 2011.gadā patērēja vairāk nekā 4,5 miljonus tonnu industriālo granulu. Tāpēc gandrīz visas Eiropas energokompānijas investē savu granulu rūpnīcu izveidē (galvenokārt Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā).

 

KONFERENCES PREZENTĀCIJAS

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *