Zviedrijas pieredze koksnes pelnu izmantošanā meža apsaimniekošanā

LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) direktors Raimonds Bērmanis no 15. līdz 17. maijam Zviedrijā piedalījās projekta Wood Energy and Cleantech (latv. – Koksnes enerģija un ekoloģiski tīras tehnoloģijas) zināšanu pārneses seminārā par koksnes pelnu izmantošanu meža apsaimniekošanā, lai iepazītos ar pētījumiem un praksi šajā jomā. Pasākumā piedalījās pārstāvji no Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas. Zviedrijas Meža aģentūra semināra laikā noorganizēja arī tikšanos ar Zviedrijas Lauku attīstības ministru Eskilu Erlandsonu, kurš kopā ar semināra dalībniekiem pārrunāja situāciju Zviedrijas meža nozarē, kā arī Eiropas Savienības nākamā plānošanas perioda galvenos aspektus mežsaimniecībā.

Latviju seminārā pārstāvēja speciālisti no SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” un Vidzemes plānošanas reģiona, kas ir projekta “Koksnes enerģija un ekoloģiski tīras tehnoloģijas” partneri Latvijā, kā arī no Zemkopības ministrijas, Latvijas Meža īpašnieku biedrības, akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” un mežzinātnes institūta “Silava”.

Semināra organizētāji viesus iepazīstināja ar Zviedrijas meža nozari raksturojošajiem rādītājiem, stāsta  MKPC direktors Raimonds Bērmanis. Ikgadējais koksnes pieaugums orientējoši ir 110 miljoni kubikmetru, savukārt ikgadējais ciršanas apjoms sasniedz aptuveni 90 miljonu kubikmetru koksnes. Ciršanas atlieku savākšana un izmantošana enerģijas ieguvei Zviedrijā aizsākās 1970. gadā. Kopš tā brīža pastāvīgi ir veikti saistītie pētījumi, pilnveidota likumdošana, izdotas rekomendācijas, kā arī izvērtēti ilgtspējības aspekti produkcijas ražošanai, ietekme uz biodaudzveidību, CO2 bilanci, vidi, kultūras un sociālajām vērtībām. Zviedru pētnieki uzskata, lai kompensētu augsnes auglības zudumus izvācot biomasas materiālus, attiecīgajā teritorijā atgriežami koksnes pelni – aptuveni trīs tonnas uz hektāru. Likumdošana nosaka rekomendācijas biomasas materiāla izvākšanai mežā, šī darbība arī jāsaskaņo ar Zviedrijas Meža aģentūru, kas arī izstrādā meža pelnošanas plānus. Zviedrijā atsākās arī celmu izmantošana biomasas materiāla ieguvē, taču meža sertifikācijas standarts celmu izstrādi nepieļauj, tāpēc celmu ieguve notiek nelielās platībās. Kopumā Zviedrijā pelni tiek atgriezti aptuveni 12 tūkstošos hektāru meža platībās katru gadu, ar intensitāti trīs tonnas uz hektāru, lai gan pietiktu ar vienu tonnu.

Latvijas pārstāve Arta Bārdule (LVMI “Silava”) informēja par Latvijā ierīkotajiem pētījumu objektiem Skrīveros, kur hibrīdapses, bērza un kārklu stādījumi tiek mēsloti gan ar notekūdeņu attīrīšanas dūņām, gan koksnes pelniem. Pētījumi turpinās, taču pirmie rezultāti liecina par būtiski labākiem koku augšanas gaitas rezultātiem ar pelniem mēslotajās platībās. Īpaši manāmi rezultāti ir nabadzīgās augsnēs.  Savukārt Igaunijas mežzinātnieki, stāstot par saviem pētījumiem, norāda uz augstāku pelnošanas intensitāti – pat līdz 10 tonnām uz hektāru. Šādi mēslojot apmežojumus izstrādātajos kūdras purvos, koki uzrāda izteikti pārākus augšanas rezultātus. Taču, protams, pelnošanas efekts arī palielina zālaugu aizzēlumu. Mēslošanu ar pelniem var izmantot arī produktivitātes paaugstināšanai izcirtumos dabiskās atjaunošanas veicināšanai.

Komandējuma galvenie secinājumi: koksnes pelnu izmantošana meža mēslošanai šobrīd praksē tiek izmantota vienīgi Zviedrijā; pētījumi liecina par pozitīvu koku augšanas gaitu mēslotajās platībās; palielinoties enerģijas ieguvei no meža biomasas, pelnu apjoms pieaugs, tāpēc jārod atbilstošs risinājums to tālākai izmantošanai. Viena no iespējām ir atgriešana mežā, tādējādi veicinot meža barības vielu pozitīvu bilanci pret meža biomasas materiāla izvākšanas procesu.

 

Avots:www.mkpc.llkc.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *