Bērzu plantāciju audzēšanas perspektīvas lauksaimniecībā neizmantotās zemēs

Bērzs kā saimnieciski nozīmīga koku suga ieņem arvien nozīmīgāku vietu mūsu valsts tautsaimniecībā. Šobrīd bērzu audžu kopplatība Latvijā sasniegusi 883,6 tūkst. ha. Valsts mežos bērzu audžu aizņemtā platība ir 28%, bet privātajos mežos tā sasniegusi jau 39% no visu audžu kopplatības. Bērzu platību palielinājums privātajos īpašumos lielā mērā ir uz lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanas rēķina. Mūsu valstī bērzu plantāciju ierīkošana lauksaimniecībā neizmantojamās un neizmantotās zemēs intensīvi sākās pēc 2000. gada, kad bija atrisināts jautājums par kvalitatīvu bērza stādmateriāla izaudzēšanu pietiekamā apjomā.

Bērza kā koku sugas ekonomiskās un estētiskās īpašības Latvijā tika ievērotas jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad Latvijas valdība maksāja zemniekiem vienu latu par katru iestādīto bērzu. Šādā veidā radās lieliskās bērzu birzis Zemgalē un Kurzemē, īpaši Jelgavas, Bauskas, Dobeles apriņķu teritorijās. Stādīti tika apmēram 1-1,5 m gari kvalitatīvi bērzi, būtībā notika labāko bērzu atlase. Tagad redzam, ka tie zemes īpašnieki, kuri izmantoja bērza mežeņus, kas bija iesējušies šo biržu piegulošajās atmatā atstātajās lauksaimniecības zemēs, ieguva izcilu stādmateriālu. To nevar teikt par purvos un mežmalās izraktajiem mežeņiem, jo nereti šeit dominē purva bērzs, kā arī nekvalitatīvs kārpainais bērzs. Tagad mēs šīs kļūdas ieraugām nekvalitatīvu audžu izskatā. Protams, kvalitatīvi izkopjot un prasmīgi saimniekojot, arī no šīm audzēm var iegūt papīrmalku un nākotnē zāģbaļķus, tomēr, salīdzinot bērzu plantāciju, kas izaudzēta ar mūsdienu prasībām atbilstošu atlasītu un uzlabotu bērzu stādmateriālu, atšķirības ir pamanāmas. Bērzam raksturīga strauja augšana jaunībā, kas saglabājas līdz pat 40-50 gadu vecumam. Turklāt bērzs kā gaismas prasīga un ātraudzīga koku suga strauji ieviešas atklātās platībās, tā ierindojoties ekoloģisku koku sugu grupā. Bērzs ir arī izcila ekonomiska koku suga gan apaļkoksnes, gan kurināmā (šķeldas, malkas) ražošanai. Šo īpašību dēļ bērzu audzēšanu iesaka plantācijas tipa stādījumos neizmantotās lauksaimniecības zemju platībās ne tikai Latvijā, bet arī daudzās ziemeļvalstīs – Somijā, Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā, Dānijā, Vācijā, Polijā, Lielbritānijā, Īrijā -, kā arī Kanādā u. c. Kā vienu no svarīgākajām bērza īpašībām min spēju samērā īsā laikā (15-20 gados) saražot ievērojamu daudzumu biomasas.

Plašus pētījumus par bērza augšanas gaitu lauksaimniecības zemēs veikuši igauņu zinātnieki, salīdzinot bērza augšanas gaitu dabiski apmežojušās platībās un mākslīgi ierīkotās plantācijās. Pētījumu rezultāti liecina, ka, izmantojot ģenētiski augstvērtīgāku stādmateriālu, mākslīgi ierīkotās bērzu plantācijas ir produktīvākas par dabiskām bērzu audzēm.

 

Lasīt vairāk: Žurnāls “Agro Tops” (Nr.2 /2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *