Krievijas iestāšanās PTO kavēs koksnes tālākapstrādes projektu realizāciju

Meža nozares prioritāro investīciju projektu sarakstā Krievijā uz 2012.gada 1.maiju kopumā iekļauti 114 projekti ar kopējo pieteikto investīciju apjomu 418,7 miljardi rubļu (~10,3 miljardi eiro) un pārstrādājamo koksnes apjomu 79,8 miljoni kubikmetru. Šo projektu ietvaros paredzēta gan jau esošo rūpnīcu modernizācija, gan jaunu kokapstrādes rūpnīcu būvniecība. Nelielie projekti, kur investīciju apjoms ir diapazonā no 300 miljoniem līdz 1 miljardam rubļu, kopējā struktūrā veido 53%.

Aizvadītajā gadā šajā sarakstā tika iekļauti 12 projekti, kuru realizācijā plānots ieguldīt kopumā 20 miljardus rubļu (~490 miljonus eiro).

Programmas realizācijas vājais posms ir zemā investoru aktivitāte infrastruktūras deficīta dēļ. Savukārt uz investoru rēķina iekšējās infrastruktūras izveide sadārdzina projektus par 20 – 40%, tādējādi paildzinot projekta atmaksāšanās laiku. Otra problēma ir nevienmērīga saimnieciski izmantojamo mežu ekspluatācija. Tāpēc turpmāk iesniegto projektu izvērtēšana tiks veikta rūpīgāk, liekot uzsvaru uz koksnes dziļo pārstrādi. Līdz šim prioritāro investīciju projektu īstenošanai piesaistīti kopumā 172 miljardi rubļu (~4,2 miljardi eiro).

Projektu iekļaušanai prioritāro investīciju projektu sarakstā Krievijas reģionu administrācijas izstrādājušas vairākus kritērijus, skaidro Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas Meža un vieglās rūpniecības departamenta direktors Mihails Kļinovs. Galvenie no tiem: inovatīvisms, koksnes pārstrādes pakāpe un ekoloģiskums. Šobrīd sarakstā iekļautie projekti aptver visas meža nozares jomas: mežizstrādi, kokzāģēšanu, plātņu ražošanu, celulozes un papīra ražošanu, māju būvniecību un mēbeļu rūpniecību. Vairāk nekā pusi no kopējā investīciju apjoma prioritārajos projektos sastāda investīcijas celulozes un papīra ražošanā. Tāpat atzīmējami lieli zāģētavu projekti Arhangeļskas, Habarovskas un Krasnojarskas apgabalos.

Laika posmā no 2009. līdz 2011.gadam Krievijā realizēti 24 meža nozares prioritāro investīciju projekti ar kopējo investīciju apjomu 69,1  miljards rubļu (~1,7 miljardi eiro), kas ļauj gadā papildus pārstrādāt aptuveni 12 miljonus kubikmetru koksnes. Starp tiem no nulles realizētie projekti ir: līmēto brusu un koka māju ražošanas rūpnīca Tveras apgabalā, lapu koku koksnes pārstrādes rūpnīca Omskas apgabalā un vidēja blīvuma kokšķiedru plātņu rūpnīca Habarovskas apgabalā, ko īstenojusi Malaizijas kompānija.

Runājot par kokrūpniekiem pieejamo resursu bāzi un koksnes eksportu, 2011.gadā no Krievijas eksportēti 21,3 miljoni kubikmetru apaļo kokmateriālu. Pateicoties pakāpeniskai apaļo kokmateriālu izvedmuitas tarifu likmes paaugstināšanai, tādējādi veicinot koksnes dziļās pārstrādes attīstību vietējā tirgū, kopš 2002.gada neapstrādātās koksnes eksportu no Krievijas izdevies samazināt vairāk nekā divas reizes, stāsta Mihails Kļinovs. Izņemot vērtīgās cieto lapu koku sugas (ozolu, osi, dižskābardi) un zemas kvalitātes tievo lietkoksni ar caurmēru līdz 15 cm, visu koku sugu neapstrādātajiem kokmateriāliem šobrīd piemērotā eksporta tarifa likme ir 25%, bet ne mazāk kā 15 EUR/m3. Kopš 2004.gada šī tarifa likme kopumā paaugstināta vairāk nekā trīs reizes, tāpēc Krievijas kokapstrādes nozarē strādājošie ar satraukumu gaida  Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), kad koksnes eksportam uz Eiropas Savienību tiks pazeminātas līdzšinēji noteiktās tarifa likmes (priedes apaļkokiem līdz 15% un egles apaļkokiem līdz 13%). Ņemot vērā, ka lielāko īpatsvaru (70%) Krievijas apaļkoku eksportā veido skujkoku baļķi, kas ir galvenais ražošanas izejmateriāls arī Krievijas kokapstrādes uzņēmumiem, sagaidāms, ka izvedmuitas tarifa pazemināšana samazinās investoru interesi attīstīt skujkoku pārstrādes projektus, palielinās koksnes resursu deficītu Krievijas iekšējā tirgū, kā arī kavēs tālāku meža nozares investīciju projektu realizāciju.

 

Avots:www.lesomat.ru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *