Dienas Bizness: Importa apjomus no Krievijas diktēs tirgus

Krievijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā paver iespējas šīs valsts apaļkoksnes pārstrādei Latvijā, tomēr par apmēriem skaidrības nav. Šāds viedoklis pamatots ar situāciju zāģmateriālu noieta tirgos, apaļkoku salīdzinoši augstajām cenām Krievijā un jautājumiem par izstrādātās ES skujkoku kvotu sistēmas darbību.

Vienošanās paredz, ka no Krievija ik gadu ES dalībvalstīs ar samazināto izvedmuitas tarifu varēs tikt ievesti kopumā 9,61 milj. m3 skujkoku apaļkoksnes.

Lai arī Krievijas baļķu imports Latvijā varētu būt labs atspaids to sagādē, īpaši, ja saskaņā ar grafiku Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs ik gadu samazina pārdodamās apaļkoksnes apjomu. Tomēr būtisks jautājums ir Krievijas apaļkoksnes cenu līmenis. „Tas laiks, kad Krievijā bija lēti apaļkoksnes resursi, ir pagājis,” secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Pakāpeniski paaugstinot izvedmuitu, Krievija spējusi panākt investīciju piesaisti koksnes pārstrādes jaudu attīstībā, kas ir viens no faktoriem, kāpēc Krievijas koksne sadārdzinājusies. Aktuāls jautājums būs arī dzelzceļa infrastruktūras jaudu noslogojums, kā arī pieejamība koksnes pārvadāšanai nepieciešamajiem dzelzceļa vagoniem. „Tirgus situācija mēdz mainīties, tomēr šobrīd ekonomiski nav milzīga ieguvuma un līdz ar to arī apaļkoksnes importa vilkmes no Krievijas, taču, kāda situācija veidosies perspektīvā – pēc pusgada vai gada – ir grūti prognozēt,” tā K. Klauss. Viņš gan pieļauj, ka daļa kokrūpnieku nonāks smagas izvēles priekšā, jo būs jāizvēlas – samazināt pārstrādes apjomus vai iepirkt dārgos baļķus no Krievijas.

Tas, ka nozarei par labu nāktu zāģmateriālu ražošanas apjomu samazinājums, izskanēja arī nupat Rīgā notikušajā Eiropas zāģmateriālu ražotāju asociācijas ģenerālajā asamblejā. Pēc K. Klausa teiktā, lapkoku un skujkoku zāģmateriālu tirgū cenas šobrīd diktē pircēji, kas produkciju iegādājas mazās partijās, lielus krājumus neveido un mēģina spiest cenu lejā. Savukārt zāģētāji no otras puses – no mežu īpašniekiem – saskaras ar pretējo tendenci, jo zāģbaļķu tirgū valda deficīts un mežsaimnieki šo situāciju izmanto savā labā, spiežot baļķu cenas uz augšu. Latvija gan esot viena no miera ostām Eiropā, stāsta K. Klauss, jo nozare ir mācījusies no iepriekš pieļautajām kļūdām un arī attiecības ar mežu īpašniekiem ir daudz labākas nekā konkurentvalstu ražotājiem.

 

Lasīt vairāk: “Dienas Bizness” (21.06.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *