Jauno daudzmiljonu investīciju projektu īstenošanas riski un perspektīvas

Lai arī šogad ir plānots pabeigt un nodot ekspluatācijā vairākas koksnes izstrādājumu ražotnes, tomēr pret jaunu daudzmiljonu projektu uzsākšanu daudzi izturas ļoti piesardzīgi un drosminieku, it īpaši tādu, kuriem aiz muguras nestāv finansiāli jaudīgas “mammas”, nav daudz – tikai daži. Tas saistīts ar noieta tirgus tendencēm un ar uzņēmēju spējām piesaistīt kredītresursus. Daļa uzņēmēju iecerētos projektus līdz kādam laikam vēlas paturēt noslēpumā, kamēr visi punkti nav skaidri. Iespējams, arī tādēļ SIA „Cross Timber Systems” ar 7 miljonus eiro iecerēto lielizmēra masīvkoka paneļu ražotni šobrīd pretendē uz investīcijām ietilpīgākā projektā, kurš tiek uzsākts šogad, titulu.

Tā kā meža nozare no saviem ienākumiem ap 80% gūst no pārdotās produkcijas ārzemēs, tad arī jaunā ražotne orientējas nevis uz pašmāju tirgus pieprasījumu, bet gan tieši uz ārvalstu tirgiem.

„Šādas masīvi līmētās plātnes vai paneļi ir salīdzinoši jauns produkts, bet, pateicoties labvēlīgai tirgus attīstībai ekoloģiskas būvniecības virzienā, ražošana ir strauji attīstījusies,” skaidro Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (saīsināti – MeKA) direktors Andrejs Domkins. Viņš norāda, ka lielie Eiropas ražotāji ir rosinājuši sakārtot gan normatīvo vidi, gan arī projektēšanas sistēmas, un šobrīd koka būvniecībā šie materiāli strauji iekaro savu vietu. „Protams, vienkāršu māju ražošanā tas varētu būt diezgan dārgs risinājums, bet sarežģītāku projektu un daudzstāvu koka ēku būvniecībā tam ir maz konkurentu,” tā A. Domkins.

Dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumi ar augstu pievienoto vērtību ir meža nozares tālākas attīstības stūrakmens, jo rada gan jaunas darba vietas, gan lielākus ienākumus. „Meža nozare ir viens no Latvijas eksporta ienākumu balstiem un tās tālāka virzība ir tieši uz produktu ar augstāku pievienoto vērtību ražošana,” uzsver „IBS Prudentia” partneris Juris Eizentāls. Viņaprāt, tieši pārstrādājot kaut vai daļu zāģmateriālu tirgū pieprasītos plātņu materiālos, kopējie eksporta ienākumi ne tikai meža nozarei, bet visai tautsaimniecībai būs lielāki. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, pērn Latvija kopumā eksportējusi 1,87 miljonus kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, no kuriem daļu noteikti esot iespējams pārstrādāt augstākas pievienotās vērtības produktos. „Domāju, ka 22 000 – 36 000 kubikmetru skujkoku zāģmateriālu Latvijas tirgū iegādāties par konkurētspējīgām cenām no ražotājiem nebūs problēmu,” situāciju ar iespējamo izejvielu iegādi vērtē zāģmateriālu ražošanas un tirdzniecības AS „Stora Enso Latvija” valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons.

 

Avots: “Dienas Bizness” (21.06.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *