Deputāti atkal bremzē meža īpašnieku kooperācijas attīstību

21.jūnijā Saeimā 3.lasījumā tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi kooperatīvo sabiedrību likumā” un pēc iesniegto priekšlikumu izskatīšanas deputāti nobalsoja par likumprojekta atgriešanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tādējādi pēc pusgadu ilguša darba, kas vērsts uz privātās mežsaimniecības, kuru veido 150 tūkstoši meža īpašnieku, efektivitātes palielināšanu, rezultāts nav sasniegts. Ne tikai meža īpašnieku, bet arī lauksaimnieku organizācijas pauž nožēlu un neizpratni par procesa kavēšanu un Saeimas deputātu izpratnes trūkumu par meža nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā.

Piedāvātie grozījumi cita starpā paredzēja ieviest jaunu kooperatīvo sabiedrību veidu: mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, kā arī noteica, ka atzīšanas procedūru izgājušās kooperatīvās sabiedrības (līdzīgi kā atzītās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības) nemaksās uzņēmuma ienākumu nodokli, jo to biedri par pārpalikuma sadalē gūtajiem papildus ienākumiem jau šodien maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMIB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: „Lai gan LMIB neplāno savu darbību attīstīt saimnieciskajā virzienā, tomēr šo grozījumu pieņemšana tieši šobrīd bija ārkārtīgi svarīga privātajiem meža īpašniekiem, lai veicinātu meža īpašnieku kooperācijas straujāku attīstību Latvijā”. Latvija šobrīd izceļas Eiropas valstu vidū, ar to ka Latvijā nav neviens meža īpašnieku kooperatīvs, kas dotu ieguldījumu mūsu resursu efektīvā apsaimniekošanā. Ir pirmās attīstības iezīmes šajā virzienā – pērnā gada nogalē un šogad pavasarī ir nodibināti divi meža īpašnieku kooperatīvi, kas vēlas apvienot savus nelielos resursus, lai to apsaimniekošana būtu efektīva.

Tāpat, diemžēl ir jāsecina, ka atsevišķiem Saeimas deputātiem trūkst izpratnes par meža nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā un meža īpašnieku kooperatīvu darbības potenciālo pozitīvo devumu nozares attīstībā. Par to liecina izteikums „mežrūpniecība, mežsaimniecība, kas ir viens no lielākajiem tautsaimniecības sektoriem, faktiski nodokļus maksā ārkārtīgi nelielā apmērā”. Attiecībā uz mežsaimniecību LPKS „Mežsaimnieks” pārstāvis G.Rozentāls skaidro, ka tieši kooperatīvi ir būtisks instruments pelēkā tirgus īpatsvara mazināšanai koksnes un mežsaimniecisko pakalpojumu tirgū, jo atšķirībā no privātpersonām tie nevar strādāt pelēkajā tirgū.  Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norāda, ka 2011. gadā valsts budžetā koka produktu ražotāju iemaksas veidoja 22% no apstrādes rūpniecībā iegūtajiem darba algas nodokļiem un 39% no iekasētā peļņas nodokļa.

Neizpratni par procesa kavēšanu pauž arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, jo šis jautājums ir izdiskutēts ar atsevišķām politiskajām partijām un ir uzsvērts, ka ir svarīgi uzticēties profesionālām kooperāciju un meža īpašniekus pārstāvošām organizācijām, kuras vairākkārt ir pamatojušas šī jautājuma aktualitāti.

 

Avots:www.mezaipasnieki.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *