EM Informatīvais ziņojums Par makroekonomisko situāciju valstī

Lai arī ārējos tirgos nenoteiktība ir pieaugusi, Latvijas tautsaimniecībā izaugsme turpinās. 2011. gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi bija vieni no straujākajiem ES. Pozitīvas tendences saglabājas arī 2012.gada pirmajos mēnešos – Latvijas preču eksports turpina augt un joprojām ir galvenais izaugsmes dzinulis. Arī turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc Latvijas izaugsmes riski galvenokārt saistīti ar attīstības perspektīvām galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Lai arī 2011.gadā tautsaimniecības izaugsme bija straujāka nekā prognozēts iepriekš un 2012.gads sācies ar pozitīvām tendencēm tautsaimniecībā, joprojām saglabājas ārējās vides riski. Salīdzinājumā ar 2011.gadu Latvijas eksports pieaugs nedaudz lēnākos tempos un tā pozitīvais efekts uz tautsaimniecību kļūs mērenāks. Tomēr kopumā 2012.gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme var būt vismaz 3%.

Eiropas Savienībā ekonomikas lejupslīdi aizvadītā gada nogalē galvenokārt noteica spriedzes atjaunošanās finanšu sektorā, bažas par valdību finansiālo stāvokli, bilanču posteņu korekciju turpināšanās, kā arī nelabvēlīga ārējā vide. Lai arī 2011.gada otrajā pusē ekonomikas attīstības tempi ES valstīs palēninājās, izaugsmes perspektīvas dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas. Baltijas valstīs pēc dziļas ekonomikas lejupslīdes kopš 2009.gada 4.ceturkšņa ir atsākusies izaugsme un 2011.gadā bija vieni no straujākajiem pieauguma tempiem ES. Baltijas valstu ekonomikas izaugsmes pamatā bija ievērojams eksporta pieaugums, ko sekmēja ārējais pieprasījums, kā arī ražotāju konkurētspējas uzlabošanās krīzes laikā.

Pretēji tendencēm ES, ASV ekonomikas izaugsmes tempi 2011.gada laikā pieauga, kam pamatā ir spēcīgi makroekonomiskās politikas stimuli un finanšu stabilizācijas pasākumi. Taču straujāku ekonomikas izaugsmi ierobežo zemais privātā patēriņa līmenis, zemā aktivitāte mājokļu tirgū, Japānas zemestrīces ietekme uz ASV apstrādes rūpniecību, nestabilitāte eiro zonā u.c. faktori. Āzijas valstis globālo krīzi ir pārvarējušas veiksmīgāk nekā citu reģionu valstis. Lielākajā daļā Āzijas valstu ir noturīgs iekšējais pieprasījums, kas, pateicoties aktīviem politikas stimuliem, ir kompensējis ieņēmumu sarukumu no eksporta samazinājuma. Tostarp Ķīnā ceturto ceturksni pēc kārtas izaugsmes tempi mazinās, ko 2011.gada otrajā pusē lielā mērā ietekmēja strauja investīciju samazināšanās nekustamo īpašumu tirgū, kā arī ražošanas apjomu un eksporta pieauguma tempu piebremzēšanās, ko galvenokārt noteica ārējās vides pasliktināšanās un vājais pieprasījums Eiropā.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados attīstīto valstu ekonomiskā izaugsme būs lēnāka nekā attīstības un jaunattīstības valstīs – ASV 2012.gadā tiek prognozēta izaugsme par 2,1%, savukārt eiro zonas valstīs IKP kritums – par 0,3%. Eiro zonas valstīs saglabāsies spriedze finanšu sektorā, ko var ietekmēt dalībvalstu nespēja būtiski mazināt budžetu deficītus un parādu līmeņus.

 

Lasīt vairāk:www.em.gov.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *