Dienas Bizness: Saplāksnis dakstiņu musturā

Kā rūpnieciski izgatavot liela izmēra vieglas saplākšņa plātnes – šādiem meklējumiem savā promocijas darbā pievērsās Latvijas finiera pētnieks Kaspars Zudrags. Tagad viņam pieder patents uz izgudrojumu, kā izgatavot trīskārtu kompozītmateriālu no saplākšņa plātnēm, kur vidējo – viļņveida kārtu – ietver divas taisnas plātnes.

„Katra promocijas darba rezultātam vajadzētu vainagoties ar inovāciju, un viens no inovācijas apliecinājumiem ir patents. To iegūstot, atkrīt jautājums, vai zinātniskā darbā ir kaut kas jauns radīts,” savam studentam piekodinājis viens no promocijas darbu vadītājiem – Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Rocēns.

Saplāksnim ir daudz teicamu īpašību – to ražo no atjaunojamiem resursiem, tas ir izturīgs, blīvs, atkarībā no lietošanas mērķa var būt plānāks vai biezāks utt. Turklāt dažās nozarēs augsts blīvums jeb svars tiek uzskatīts par negatīvu īpašību. Ņemot vērā, ka „Latvijas Finierim” viens no segmentiem, ar ko tas saista nākotni, ir autotransporta nozare, svaram ir būtiska nozīme. Šī industrija kā viena no lielākajām naftas produktu patērētājām cenšas kļūt zaļāka, meklē arī materiālus, kas atbilst šiem centieniem. Saplākšņa gadījumā tas nozīmē vieglāku, bet tikpat izturīgu materiālu. „Izmantojot vieglākas saplākšņa plātnes, varētu panākt, ka kravas auto grīda sver nevis 200 kg, bet uz pusi mazāk,” norāda K. Zudrags.

„Princips, kā tiek veidotas vieglas, sendvičatipa plātnes, nav nekas jauns. Arī viļņveida saplāksnis ne. To pašu principu var redzēt arī citur, piemēram, gofrētā kartona ražošanā,” norāda K. Zudrags. Viņa izgudrojuma būtība ir – kā šo principu īstenot ražošanā.

Produkta virskārtu veido no viļņainas saplākšņa plātnes. Parasti šādas viļņotas plātnes tiek ražotas presformas, kurās tiek iespiesti ar līmi noklāti finieri. Tad materiāls sacietē un presformas attaisa vaļā. Mazāka izmēra plātnēm šis paņēmiens der, bet lielākām – ne, jo palielinās iekšējie spriegumi un finieri nevis viļņojas, bet saplīst. Meklējot tehnoloģiskus risinājumus, K. Zudrags izdomāja: ja nevar izgatavot lielas, jāražo mazākas. Pēc tam tās var saaudzēt kopā – vienu vilni uztaisīt zemāk, otru – augstāk un salikt kopā. Izstrādātājā paraugā mazākie gabaliņi – viļņotās saplākšņa plātnes – ir 300 – 400 mm plati. „Latvijas Finiera” ražotās standarta plātņu dimensijas ir 1,2 x 2,4 m. Tas nozīmē, ka vienā lielā plātnē ietilpst 6 – 7 mazās plātnes. „Latvijas Finierim” līdz šim šāda produkta nebija.

Tomēr veicot tālāko īpašību pārbaudi, jaunizstrādātājām plātnēm atklājās arī daži trūkumi. „Plātnes masa samazinājās uz pusi – parastais saplāksnis kubikmetrā sver 700 kg, šāds materiāls – 350 kg, taču krītas arī mehāniskās īpašības, piemēram, lieces…,” stāsta pētnieks. Pašlaik gan šīs plātnes varot lietot konstrukcijās, kur nav liela slodze, piemēram, mēbelēs, starpsienās, taču ne auto industrijā.

Promocijas darbu K. Zudrags izstrādāja SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” ar Meža attīstības fonda finansējumu (180 tūkst. latu), kas esot labs piemērs sadarbībai starp akadēmisko personālu, ražotāju un pētniecības institūtu.

 

Avots: “Dienas Bizness” (29.06.2012)

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *