Lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, iegulda pētniecībā un inovācijā

Eiropas Komisija 9.jūlijā izsludināja pēdējo un līdz šim lielāko virkni uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par pētniecību Septītajā pamatprogrammā. Kopumā 8,1 miljardu eiro piešķirs tādu projektu un ideju atbalstam, ar ko paredzēts nostiprināt Eiropas konkurētspēju un pievērsties cilvēku veselības un vides aizsardzības jautājumiem, kā arī jaunu iespēju meklēšanai, kā risināt arvien sarežģītākus uzdevumus saistībā ar urbanizāciju un atkritumu apsaimniekošanu.

Uzaicinājumi attiecas gan uz inovāciju, gan skar virkni sabiedrības problēmu un sasaucas ar programmu “Apvārsnis 2020” – nākamo ES pētniecības finansējuma programmu (2014-2020). Kopumā tematiskajām pētniecības prioritātēm ir paredzēti 4,8 miljardi eiro. Rūpniecisko inovāciju atbalstīs, izmantojot tirgum pietuvinātus pasākumus, piemēram, izmēģinājuma un demonstrējumu projektus, standartizāciju un tehnoloģiju pārnesi. Īpaša uzmanība tiks veltīta maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem paredzēts finansējums 1,2 miljardu eiro apmērā.

Latvija patlaban no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm zinātnei paredzēto naudu apgūst salīdzinoši maz, nedaudz virs vidējā ES līmeņa, vēsta jaunākā EK informācija. Līdz šim ES naudu zinātnes projektiem saņēmuši 204 avoti vairāk nekā 21 miljona eiro jeb 14 miljonu latu apmērā. Labākie sadarbības kontakti izveidojušies ar Lielbritāniju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Spāniju. Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks secina, ka Latvijas zinātnei lielos ES projektus liedz apgūt divi galvenie šķēršļi – ir atsevišķi spēcīgi zinātnieki, bet nav lielāku zinātnisko kolektīvu, kas varētu uzņemties līderību, un ir novecojusi infrastruktūra, kuru vispirms jāmēģina sakārtot un atjaunot, apgūstot ES kohēzijas līdzekļus, lai pēc tam varētu ķerties pie ES zinātnes lielajiem projektiem. Kā viens no veiksmīgākajiem piemēriem, ar ko Latvija šobrīd var apliecināt savas spējas virzīties uz priekšu zinātnes laukā, izmantojot ES naudu, EK ziņojumā minēts sešu miljonu eiro jeb 4,2 miljonu latu vērtais projekts starp Pizas universitāti Itālijā un vairākiem partneriem, kuru vidū ir arī Latvijas uzņēmums “Ritols”, kas nodarbojas ar siltumizolācijas izstrādi, un Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI). Projektā ar nosaukumu “Forbioplast” četru gadu garumā Latvijas Koksnes ķīmijas institūts sadarbībā ar projekta 16 partneriem izstrādājis receptūras poliuretāna materiāliem, procesā nepieciešamos naftas produktus aizvietojot ar atjaunojamajām izejvielām. “Mūsu gadījumā tā bija tallu eļļa, kas ir celulozes ražošanas blakusprodukts. Tā ir efektīva, ekonomiska metode, kas aizvieto Eiropā neesošos naftas produktus,” saka LVKĶI vadītājs Uģis Cābulis. Projekts attīstījies produktīvā ķēdē – no zinātnieku izgudrotā līdz ražotājam un gala lietotājam. Viens no jaunā izolācijas materiāla potenciālajiem patērētājiem bijis, piemēram, pazīstamais autoražotājs “Fiat”, kas to izmantos auto akustiskajai izolācijai.

 

Lasīt vairāk:www.europa.eu

“Latvijas Avīze” (13.07.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *