Nozīmīgs biokurināmā resurss – enerģētiskā koksne jaunaudzēs

Enerģētiskā koksne jaunaudzēs un agrīnajās kopšanas cirtēs ir viens no potenciāli nozīmīgiem biokurināmā resursu ieguves veidiem, kura ieguvi neietekmē mežistrādes apjomu svārstības galvenajā izmantošanā. Saražotā enerģētiskā koksne ir kvalitatīva un piemērota mazām katlumājām. Bieži vien pirmā krājas kopšana gan tiek veikta novēloti, jo meža īpašnieki izvēlas nogaidīt, kamēr izcērtamo koku dimensijas ļauj tos sagatavot papīrmalkā, kas uzlabo kopšanas rentabilitāti. Taču savlaicīgi veiktām jaunaudžu un krājas kopšanām ir arī izšķiroša nozīme produktīva un kvalitatīva meža audzēšanā. To, vai, nocērtot šī brīža jaunaudzi, nākotnē mēs iegūsim 240…260 m3 koksnes uz hektāra vai 400 m3 un vairāk, lielā mērā noteiks tieši tas, vai audzē savlaicīgi tiks veikta pirmā krājas kopšana. Pārbiezinātās jaunaudzēs kokiem ātri atmirst vainagu apakšējie zari un to augšanas temps strauji samazinās.

Pašreiz enerģētiskās koksnes sagatavošanai kopšanas cirtēs izmanto gan roku darbaspēku, gan mašīnas. Joprojām, jo īpaši sastāva kopšanas cirtēs, dominējošais ir roku darbaspēks, lai arī zinātnieki sadarbībā ar nozares uzņēmumiem strādā pie jaunu tehnoloģu izpētes, kas ļautu šo darbu padarīt lētāk, labāk un ātrāk. Komerciālā līmenī kurināmā sagatavošana krājas kopšanas cirtēs notiek Somijā, Zviedrijā, Austrijā un citās valstīs, tomēr visvairāk proporcionāli kopējam saražotās enerģētiskās koksnes apjomam šādu kurināmo sagatavo Dānijā. Somijā un Zviedrijā veiktajos pētījumos konstatēts, ka sastāva kopšanu skuju koku audzēs vislabāk ir veikt tad, kad koku vidējais augstums sasniedz 6 – 8 metrus. Veicot kopšanu šajā laikā neaizkavējas mežaudzes augšana, efektīvi tiek izmantots darbaspēks un tehnika, kā arī enerģētiskās koksnes iznākums ir pietiekoši liels, lai pasākums būtu ekonomiski izdevīgs. Vecākās audzēs, kur koku vidējais diametrs pārsniedz 10 cm un kur sastāva kopšana jau ir nokavēta, labāki rezultāti ir mehanizētai kopšanai, izmantojot nelielas jaudas harvesterus.

Pirmās krājas kopšanas rentabilitātes izvērtējums bērzu stādījumos lauksaimniecības augsnēs ir viens no darba uzdevumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētajā projektā „Bērza koksnes plantāciju ierīkošanas un apsaimniekošanas tehnoloģiju izstrāde”, kura realizāciju LVMI „Silava” uzsāka 2010. gadā. Bērza stādījumu ierīkošana lauksaimniecības augsnēs lielākos apjomos Latvijā tika uzsākta šī gadsimta sākumā. Šobrīd daļā stādījumu ir jāuzsāk krājas kopšana un ekonomiski pamatotu rekomendāciju izstrādei ir nepieciešama dažādu tehnoloģisko paņēmienu izpēte, kā arī iespējamo ieguvumu un izdevumu novērtēšana. Viena no projektā izvērtētajām tehnoloģijām ir enerģētiskās koksnes ieguve bērzu stādījumu kopšanā. Lai izvērtētu jaunākos Eiropas valstīs lietotos tehnoloģiskos

risinājumus enerģētiskās koksnes ieguvei krājas kopšanas cirtēs, LVMI „Silava” darbinieki Jānis Liepiņš un Uldis Prindulis piedalījās nedēļu ilgā apmācību programmā „Koksnes piegādes ķēdes enerģētiskās koksnes ieguvē krājas kopšanas cirtēs”, ko organizēja Mendela universitāte, Brno (Čehijā).

Informatīvā izdevuma „Čiekurs” jaunākajā numurā  sniegts neliels ieskats redzētajā, kā arī piedāvāts skatījums, kā iespējams palielināt enerģētiskās koksnes ieguvi mūsu valstī.

 

Lasīt vairāk:www.mkpc.llkc.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *