FM: Gada otrajā pusē ražošanas pieauguma tempi turpinās samazināties

Jūnijā Latvijas rūpniecības apjomi turpināja pieaugt, kas krasi kontrastē ar ražošanas datiem un konfidences rādītājiem gan Eiropas Savienībā (ES27), gan galvenajos Latvijas eksporta tirgos. Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās ražošanas apjomi  jūnijā mēneša laikā auguši par 1%, bet gada laikā – par 5,4%, kur izaugsmi pamatā nodrošinājusi kokapstrāde (+9,7%) un visas metālapstrādes un mašīnbūves nozares. Lai arī 2. ceturksnī apstrādes rūpniecības sniegums ir vērtējams kā labs, tomēr vairs ne tik pārliecinošs kā pērn un gada sākumā, ko ietekmējusi gan augstāka bāze, gan pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos, vietnē “makroekonomika.lv” raksta Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Kopumā gada pirmajā pusē sasniegtie ražošanas apjomi palielinājušies par 6,6% (apstrādes rūpniecībā – par 11,0%), salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2011. gadā. Taču ir redzama palēnināšanās izaugsmē – pieauguma temps pret iepriekšējo pusgadu samazinājies no 4,3% 2011. gada 2. pusē līdz 2,4% šā gada pirmajā pusē. Izaugsmes palēnināšanos nosaka lielo ražošanas nozaru dinamika. Kokapstrādes nozarē apjomi nepieaug jau vairāk nekā 7 mēnešus pēc kārtas, līdzīga aina vērojama arī gatavo metālizstrādājumu nozarē. Tikmēr ražošanas dati mūsu galvenajos eksporta tirgos turpina pasliktināties, signalizējot par ekonomikas problēmu padziļināšanos reģionā. No 27 ES valstīm tikai sešās šā gada maijā saražotās produkcijas apjomi nebija samazinājušies salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Arī turpmākas pieprasījuma izaugsmes perspektīvas mūsu galvenajos eksporta tirgos vērtējamas piesardzīgi. Jaunākie uzņēmēju noskaņojumu pētījumi liecina, ka ES27 valstīs kopumā ražotāju konfidences rādītāji turpina samazināties, atklājot pasūtījumu nepietiekamību, izlaides līmeņa samazināšanos un krājumu pieaugumu. Latvijas nozīmīgāko partnervalstu – Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas uzņēmēju noskaņojuma rādītāji saglabājas zemā līmenī, taču vairs nepasliktinās. Savukārt vienā no lielākajiem Latvijas eksporta tirgiem un ES ekonomikas balstiem – Vācijā – konfidences rādītāji turpina pasliktināties, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo 3 gadu laikā. Tas var būtiski ietekmēt izaugsmi Latvijā ne tikai tiešā veidā, samazinot Latvijas eksporta preču pieprasījumu, bet arī pastarpināti – ietekmējot Latvijas citu galveno eksporta partnervalstu izaugsmi.

Ņemot vērā datus par ražošanas attīstību Latvijas galvenajos eksporta tirgos, uzņēmēju aptauju rezultātus un bāzes efekta samazināšanos, prognozējams, ka šā gada otrajā pusē ražošanas pieauguma tempi turpinās samazināties.

 

Avots:www.fm.gov.lv

Lasīt vairāk:www.makroekonomika.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *