Latvijas kokapstrādes nozares perspektīva ir dziļākas pārstrādes produktu ražošana

Pirmapstrādes produktu tālākapstrāde nozares neto apgrozījumu līdz 2020.gadam varētu palielināt par 500 miljoniem latu. Tā diskusijā „Meža nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem” atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Lai to panāktu, valstij tiek lūgta partnerība, nevis konkrēts atbalsts. Šobrīd kokapstrādē darbojošies uzņēmumi attīstās tādos tempos, kādos to ļauj darīt apstākļi, tāpēc bez attiecīgas valsts industriālās politikas nav sagaidāma strauja jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijā, kuri ražotu dziļākas pārstrādes koksnes izstrādājumus.

Tuvākajā nākotnē izaicinājums būs arī kvalificēta darbaspēka pieejamība, jo pensionēsies vairāk darbinieku, nekā ienāks jaunie speciālisti. Turklāt šo procesu ietekmē arī emigrācija.

Kā uzsvēris K. Klauss, bagātība ir esošie uzņēmumi, tāpēc ES struktūrfondu atbalsts joprojām būtu jānovirza ne tikai jaunu produktu ražotņu attīstībai, bet arī esošo rūpnīcu konkurētspējas celšanai. Uzņēmumiem esot nepieciešams atbalsts pārejai no „bezzīmola” tirdzniecības kanāliem uz tirgiem, kur liela loma ir nemateriālajām vērtībām. Tāpat vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts uzņēmumu atpazīstamības palielināšanai starptautiskajos tirgos – tirdzniecības misijās, izstādēs, bukletos, stendos u.tml.

Pašlaik tālākapstrādei Latvijā tiek izmantoti tikai aptuveni 23% saražoto zāģmateriālu. „Ir vajadzīgs ne tikai uzstādījums, bet arī konkrēts rīcības plāns un attiecīgi instrumenti, lai palielinātu šo zāģmateriālu pārstrādi Latvijā,” secina K. Klauss. Savukārt Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (saīsināti – MeKA) direktors Andrejs Domkins norāda, ka šobrīd arvien vairāk pieaug tendence izmantot dažādas līmētās koka konstrukcijas un tā dēvēto vieglo plātņu materiālus, kam ir augsta pievienotā vērtība. Tehnoloģijas šobrīd ļauj ražot unikāla dizaina izstrādājumus ar sarežģītu struktūru – sarežģītas līnijas komplektā ar ātru montāžu. Tiesa gan šobrīd pastāv tā dēvētā inovatoru nāves ieleja starp veiksmīgu pētniecību un ražošanu, kuras pārvarēšanai nepieciešamo resursu privātuzņēmējiem bieži vien nav.

 

Lasīt vairāk: “Dienas Bizness” (10.08.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *