Mazvērtīgās mežaudzes Latvijā. To apsaimniekošanas iespēju izvērtējums

Viens no iekšzemes kopprodukta (IKP) balstiem Latvijā ir meža nozare. Pēdējo sešu gadu laikā tās pienesums ir tikai audzis un patlaban tās īpatsvars IKP ir aptuveni 5%. Taču jomas pārzinātāji pauž satraukumu, ka Latvijā ir pārāk daudz mazvērtīgo mežaudžu, kuras varētu nomainīt ar vērtīgākām audzēm. Aprēķini liecina, ka mazvērtīgo mežaudžu apjomi Latvijā pārsniedz 81,16 miljonus kubikmetru vairāk nekā 312,77 tūkstošu hektāru platībā. Tie ir meži, kas jau ir pieauguši vai pat pārauguši un kuros pārsvarā aug tādi mīkstie lapu koki kā apse un baltalksnis. Šos mežus varētu iztīrīt un zemi izmantot augstvērtīgāku sugu koku audzēšanai.

Galvenā problēma, kāpēc šādas audzes netiek novāktas, ir tas, ka šobrīd tirgū nav īsti pieprasījuma pēc mazvērtīgās koksnes, skaidro LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis. Arī cena ir tāda, kas neieinteresē meža īpašnieku veikt šo audžu novākšanu. Tāpēc esot svarīgi atrast nišas, kur realizēt jau izaugušos mazvērtīgos kokus. Kokrūpnieki gan norāda, ka tas nav neatrisināms jautājums, – galvenais jau ir nevis koka suga, bet gan kvalitāte.

Kokapstrāde Latvijā esot pietiekoši attīstīta. Šobrīd gan vairāk tiek apstrādāts bērzs un skuju koki, taču arī to pašu apsi izmantojot – taras ražošanā, bet baltalksni – kokogļu ražošanā. Kopumā Latvijas kokrūpnieki daudz ko darot paši, tā radot pievienoto vērtību. Tāpēc apaļā veidā vai dēļos sagriezti koki tik daudz vairs netiek eksportēti, lai gan līdz galam neesot sanācis iemācīties izmantot koka augšējo jeb tievo galu. „Klasiski šis tievais gals tiek vairāk domāts celulozes jeb papīra ražošanai, kā Latvijā nav,” skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. „Tādēļ bija jārod šie alternatīvie risinājumi, kas pamazām arī ienāk tirgū, piemēram, granulu ražošana, kas vēl pirms 10 – 15 gadiem Latvijā tā īsti nebija zināma.”

Zemkopības ministrija norāda, ka meža nozares attīstība būs atkarīga ne tikai no Latvijas valsts un Zemkopības ministrijas nostājas, bet arī Eiropas enerģētikas politikas. Taču esot iespējas, ko vajagot izmantot jau tuvākajā laikā. Ņemot vērā to mežu īpašumstruktūru, kāda ir Latvijā, ļoti būtiska lieta ir mežu īpašnieku kooperācija, caur kuru mežu īpašnieki var iegūt labākas zināšanas un atbalstu mežu apsaimniekošanā, labākus realizācijas kanālus, tai skaitā arī šai mazvērtīgajai koksnei, kā arī iegūt zināšanas, kā labāk un izdevīgāk šādus mežus atjaunot, kopt un izmantot, skaidro Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols. Šobrīd gan likums, kas risinātu kooperatīvu jautājumus, iestrēdzis Saeimas gaiteņos, taču jau rudenī politiķi pie tā atgriezīšoties.

 

Avots:www.ltv.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *