Ekonomikas ministris D.Pavļuts: Zaļā enerģija – izmaksas, efektivitāte, reputācija

Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās, ka AER īpatsvars kopējā enerģijas gala patēriņā būtu jāpalielina, lai mazinātu atkarību no fosilajiem resursiem (gāzes, naftas, oglēm u.c.). Fosilie resursi pakāpeniski izsīkst, rada planētai kaitīgus izmešus un – Latvijas gadījumā – ir arī avots bažām par enerģētisko drošību, ko rada atkarība no ārējiem piegādātājiem. Latvija ir apņēmusies panākt, lai 2020. gadā 40% no kopējā enerģijas galapatēriņa Latvijā veidotu enerģija, kas saražota no AER. Tas irbūtisks mērķis, vienlaikus tam nevaram pakļaut visas tautsaimniecības iespējas augt, attīstīties un vairot iedzīvotāju labklājību. Attīstot vienu nozari,nevaram to darīt uz citu rēķina, apdraudot to konkurētspēju. Tāpat nevaram pieļaut, ka minētā mērķa aizsegā Latvijā tiek saglabāta neefektīva,neilgtspējīga un necaurspīdīga atbalsta sistēma, kura ir radījusi jaunu “zaļospekulantu” slāni uz valsts un sabiedrības rēķina.

Latvijā zaļās enerģijas ražošanas veicināšanai unatbalstam darbojas obligātā iepirkuma metode. Tā paredz pienākumu Latvenergo iepirkt elektroenerģiju no AER un koģenerācijas ražotājiem par tarifu, kasbūtiski pārsniedz tirgus cenu, sadārdzinājuma izmaksas solidāri sedzot visiemelektrības galapatērētājiem Latvijā. Šī pieeja (t.s. feed-in tarifs)tiek pamatota ar kopumā pareizu apsvērumu, ka „zaļā” un koģenerācijas enerģijair perspektīva un nepieciešama, taču tās izmaksas šajā attīstības stadijā ir augstākas nekā tirgus cena, kuras noteikšanā dominē fosilie resursi. Tādēļ -lai attīstītu modernus un perspektīvus enerģētikas ieguves veidus – irnepieciešams īpašs atbalsta mehānisms. Pēdējos piecos gados mēs visi enerģijasražotājiem no AER esam kopumā samaksājuši vairāk nekā 86 miljonus latu un koģenerācijas staciju operatoriem xxx miljonus latu. Tas nozīmē, ka vidēji katra mājsaimniecība Latvijā tikai 2011.gadā vien ir samaksājusi 5 latus par obligāto iepirkumu no AER, bet gandrīz 17 latus – par gāzes koģenerācijasstacijās ražoto elektrību. Taču šie izdevumi ir tikai izmantoto kvotu jeb jau realizēto projektu daļa, kopējais izsniegto atļauju apjoms elektrības ražošanai par paaugstinātu cenu ir daudz daudz lielāks.

Kopumā Latvijā ir dāsni (ar 445 lēmumiem)izsniegtas kvotas enerģijas ražošanai no AER, kuru pilna izmantošana Latvijas patērētājiem papildu varētu izmaksāt vairāk nekā 264(!) miljonus latu ik gadus jeb 78 latus gadā katrai mājsaimniecībai. Līdz šim izsniegtais kvotu daudzums ir pietiekams un pamatots iemesls, lai vismaz uz laiku apturētu jaunu kvotu izsniegšanu pēc vecajiem noteikumiem. Ja visi atļaujas saņēmušie projekti tiktu īstenoti, mēs būtu jau ar kārtu pārpildījuši 40% AER mērķi.

Ko esam iecerējuši? Pirmkārt, ir jānovēršsituācija, kurā atbalsts tiek piešķirts uz nenoteiktu laiku kā tas ir līdz šim noticis ar koģenerācijas stacijām. Piešķirot beztermiņa atbalstu, mēs pēc būtības atsakāmies no mērķa attiecīgo enerģētikas veidu pakāpeniski padarīt par konkurētspējīgu tirgus apstākļos. Beztermiņa atbalsta piešķiršana rada riskus obligātās elektroenerģijas komponentes neierobežotam pieaugumam un nekādi neveicina efektivitāti. Lietuvā un Dānijā feed-in tarifa atbalstselektroenerģijas ražotājam ir garantēts vien 10 gadus, Ungārijā – 8 gadus,savukārt Igaunijā – 7 gadus feed-intarifs tiek garantēts biomasas un hidroenerģijas resursus izmantojošāmelektrostacijām, bet 12 gadus tiek garantēts elektrostacijām, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto cita veida AER. Nav tādas ES dalībvalsts, kasneierobežotu kopējo atbalstāmo elektroenerģijas apjomu. Tādēļ EM piedāvāturpmāk noteikt laikā ierobežotu obligātā iepirkuma periodu komersantiem, kas saņēmuši tiesības pārdot augsti efektīvā koģenerācijā ražotu elektroenerģiju.Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini rāda, ka esošā atbalsta apjoma intensitāte Latvijā ir pietiekoša, lai nodrošinātu, ka uzņēmēju ieguldījumi koģenerācijas elektrostacijās atmaksātos 10 gadu laikā mazajām stacijām, bet 15 gadu laikā lielajām (virs 4 MW).

Otrkārt, ir jānovērš riski nesamērīgai obligātā iepirkuma ietekmei uz elektrības tarifu, daudz stingrākkontrolējot kvotu izmantošanu. Ja tiktu izmantotas visas izsniegtās kvotas, tad obligātā iepirkuma komponente tikai no AER ražotājiem (neieskaitot koģenerāciju) elektrības tarifā palielinātos līdz pat desmit reizēm unsasniegtu, kā jau minēju, 264 miljonus latu gadā. Tās nav ilgtspējīgas unadekvātas izmaksas. Veicot efektīvāku projektu un komersantu kontroli (būvniecību un elektrostacijas ekspluatāciju regulējošo normatīvu ievērošanā,nodokļu nomaksā u.c.), nosakot ierobežotu atbalsta termiņu un stingrus elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas termiņus, ilgtermiņā tiks nodrošināts, ka ietekme uz tarifu, sākot ar 2017. gadu pieaugs daudz ierobežotākā apmērā, jogrozījumi esošajā atbalsta mehānisma regulējumā paredz pakāpenisku staciju izstāšanos no atbalsta mehānisma. Tāpat mūsu plānos ir veikt auditu par to, kā līdz šim noticis kvotu izsniegšanas un pagarināšanas process, lai pārliecinātos, ka sistēma strādā korekti, nevis tiek turpinātas vecās„politbiznesa” tradīcijas.

Treškārt, iepriekš minētie soļi efektivitātes un izmaksu kontroles virzienā tuvinās mūsu atbalsta mehānismu moderno enerģijas veidu specifikai, proti, jaunu un mainīgu tehnoloģiju atbalstam. Visā Eiropā un pasaulē šobrīd notiek aktīvas diskusijas par to, kā un vai atbalstīt konkrētas tehnoloģijas, teiksim, Vācijā ir vērojama visai izteikta vilšanās vēja enerģijas efektivitātē. Mācība no šīm diskusijām ir tāda, ka valstij nevajag uzņemties nesamērīgas atbalsta saistības tehnoloģijām, kas var novecot un tādējādi radīt šķēršļus ražošanas veidu modernizācijai. Modernu enerģētikas veidu atbalstam ir jābūt maksimāli fleksiblam, ņemot vērā strauji mainīgās tehnoloģijas.

AER un koģenerācija ir ļoti svarīga Latvijas enerģētikas industrijas daļa un mūsu uzdevums ir panākt,lai valsts atbalsta mehānisms būtu patiešām efektīvs, caurspīdīgs un ilgtspējīgs. Kopējais uzstādījums ir, ka enerģētikai un tās apakšnozarēm irjākalpo visas ekonomikas un sabiedrības labā nevis otrādi. EM ir gatava arī turpmākai sadarbībai ar enerģētikas nozares uzņēmēju un profesionālajāmorganizācijām, lai strādātu pie adekvāta un efektīva valsts atbalsta mehānismamodernu enerģētikas veidu attīstībai Latvijā.

Ir svarīgi, lai 2020.gadā atskatoties uz šī Nacionālā attīstības plāna aptverto periodu mūsu sapnis par zaļu, efektīvu un konkurētspējīgu valsti būtu piepildījies, nevis kļuvis par murgu.

 

Avots: www.em.gov.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *