Būvniecība kļūst konkurētspējīgāka un par visstraujāk augošo nozari valstī

Būvniecības nozare, kas iepriekšējos gados finanšu krīzes iespaidā piedzīvoja ievērojamu kritumu, šobrīd ir veiksmīgi atguvusies un būtiski kāpinājusi savu konkurētspēju, kļūstot par visstraujāk augošo nozari valstī. Būvspeciālistu un būvkomersantu augstā konkurētspēja ir nodrošinājusi iespēju nozares komersantiem pārorientēties uz ārējiem tirgiem un ievērojami palielināt būvniecības eksportu. Jau 2011. gadā IKP pieaugums būvniecībā pret iepriekšējo gadu sastādīja 12,4 %. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas piesardzīgākajām prognozēm, 2012. gadā būvniecības nozares kopējā izaugsme varētu sastādīt 14,3 %. Savukārt nākamajā gadā nozares īpatsvara pieaugums varētu sastādīt 8,3 %, bet turpmāk līdz 2016. gadam – vidēji 4,0 – 6,8 % ik gadu.

Būvniecības nozares izaugsme atspoguļojas arī jaunu būvkomersantu darbības uzsākšanā – 2012.gadā līdz 31.jūlijam reģistrēti 615 jauni būvkomersanti, kas par 13,5 % pārsniedz 2011.gada attiecīgā perioda datus. Šobrīd Būvkomersantu reģistrā reģistrēts 10000.būvkomersants – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “SAVS meistars”, kas savas darbības uzsākšanu reģistrējusi 2012.gada 30.jūlijā.

Finanšu krīzes ietekmē iepriekšējos gados būvniecības nozarē būtiski samazinājās pieprasījums, jo īpaši privātajā sektorā. Izaugsme nozarē atsākās tikai 2011.gadā. 2011. gadā būvniecības produkcijas apjoms, salīdzinot ar 2010.gadu, salīdzināmajās cenās palielinājās par 12,3 %, faktiskajās cenās sastādot 868,7milj. latu (2010.g. – 757,5milj.latu). 2012. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2011.gada attiecīgo laika periodu, būvniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pieaudzis par25,4 %, (faktiskajās cenās sastādot attiecīgi 266,3milj.latu 2011.gada pirmajā pusgadā un 354,5milj.latu 2012.gada pirmajā pusgadā).

Būvspeciālistu un būvkomersantu augstā konkurētspēja ir nodrošinājusi iespēju krīzes laikā salīdzinoši veiksmīgi pārorientēties uz ārējiem tirgiem un ievērojami palielināt būvniecības eksportu. Būvniecības nozares aktivitāte tiešā veidā ietekmē būvmateriālu ražošanas nozari. Būvniecības nozarei ir būtiska nozīme gan Latvijas, gan Eiropas kopējā tautsaimniecībā, jo tā, salīdzinot ar citām tautsaimniecības nozarēm, visvairāk izmanto starpproduktus (izejvielas, ķīmiskās vielas, elektriskās un elektroniskās ierīces u. c.) un saistītos pakalpojumus. Kā nozīmīgs solis nozares tālākai izaugsmei uzskatāms Ēku energoefektivitātes direktīvas ieviešana, normatīvajos aktos nosakot izmaksu optimālās prasības ēku energoefektivitātei. Tādējādi valstiski tiek noteikta joma, uz ko gan būvuzņēmējiem, gan būvniecības speciālistiem orientēties turpmākajos gados un, ņemot vērā energoefektivitātes pieaugošo aktualitāti, paredzams, ka turpmāk piesaistītā Eiropas Savienības finansējuma apjoms šai aktivitātei pieaugs.

 

Avots: www.em.gov.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *