Sausā un karstā vasara Itālijā šogad izraisījusi plašus mežu ugunsgrēkus

Šī vasara Itālijā ir bijusi ļoti karsta un sausa, un tas veicinājis mežu ugunsgrēkus, kuru skaits un kopplatība draud pārsniegt līdzšinējos rekordus. No gada sākuma līdz 12. augustam valstī reģistrēti vairāk nekā 6000 ugunsgrēku, kuros nodeguši 37 000 hektāri mežu. Īpaši kritiska situācija izveidojusies augustā, kad astoņu dienu laikā izcēlušies gandrīz 1000 ugunsgrēki, 95% no šīm ugunsnelaimēm ir izraisījusi cilvēka ļaunprātīga rīcība. Izmeklētāji aplēsuši, ka tipisks dedzinātājs ir vīrietis virs 51 gada vecuma ar zemu izglītību un sliktiem sadzīves apstākļiem.

Cits likums jau divpadsmit gadus aizliedz stādīt jaunus kociņus nesen nodegušās teritorijās, tas ir izskaudis dedzinātājus, kuri pielaida mežiem uguni ar mērķi pēc tam atrast darbu mežu stādīšanā. Tomēr ļaunprātīga mežu dedzināšana joprojām ir ļoti izplatīta. Tikai 1,1% mežu ugunsgrēku izceļas dabiski, piemēram, no zibens spēriena. Vēl mazāk – 0,5% – ugunsgrēku rodas nejauši, bet 3,4% gadījumos neizdodas noteikt, no kā cēlušās liesmas. Visās pārējās ugunsnelaimēs vainojams cilvēks, trešdaļā situāciju ar savu neuzmanību, nometot izsmēķus vai dedzinot kūlu, bet pārējos gadījumos apzināti pielaižot uguni.

Meža dienests pie ugunsgrēku buma vaino ne vien neapdomīgos iedzīvotājus, bet arī varas un vietējās varas nesaprātīgo saimniekošanu. Itālijā pavisam ir 10,4 miljoni hektāru mežu, kas bieži vien netiek pienācīgi kopti. Neskatoties uz milzīgo mežu platību, Itālija ir arī pasaules lielākais malkas importētājs. Bet lauksaimniecībā izmantojamās platības urbanizācijas dēļ sarūk par 8500 hektāriem gadā. Tādēļ meža dienests ir nolēmis meklēt kompromisu ar ganiem un Sardīnijā, Pjemontas un Kampānijas reģionos veikt kontrolētu dedzināšanu. Ideja ir aizgūta no Spānijas un Portugāles, kur jau eksistē tā sauktie valsts ugunsgrēki. Ziemas laikā stingrā speciālistu uzraudzībā tiek izdedzināti krūmāji, nākot pretī ganu vajadzībām, taču pasargājot vērtīgos kokus un aizsargājamās dabas platības.

Itālijā ir arī vieta, kur meži deg ārkārtīgi reti – Aspromontes nacionālais parks. Parka noslēpums nav meklējams kādos īpašos dabas ap-stākļos, bet gan vadības politikā. Kopš pieņemts lēmums parka sezonas darbinieku algu piesaistīt ugunsgrēkiem – jo mazāk ugunsgrēku, jo lielāka alga – ugunsgrēku skaits tā teritorijā ir sarucis par 90%.

 

Avots: www.la.lv

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *