Baltkrievija gatavojas pārtraukt apaļo kokmateriālu eksportu

Lai nodrošinātu vietējā tirgus pieprasījumu, sākot ar 2015.gadu, visa Baltkrievijas mežos iegūtā koksne tiks pārstrādāta pašmāju uzņēmumos. Pēc mežsaimniecības ministra vietnieka Leonīda Demjanika teiktā, apaļkoku eksports no Baltkrievijas samazinās jau tagad – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, šā gada pirmo septiņu mēnešu laikā no valsts kopumā izvests par 116 000 kubikmetru mazāk koksnes. Tajā pašā laikā vietējā tirgū, līdz ar pieprasījuma kāpumu, realizētais koksnes apjoms palielinājies par aptuveni 150 000 kubikmetru. Jau šogad ražošana uzsākta divās jaunās koksnes tālākapstrādes rūpnīcās Grodņas un Brestas apgabalos.

Ļoti daudz kokapstrādes rūpnīcu Baltkrievijā būvē gan pašmāju koncerns „Bellesbumprom”, gan ārvalstu investori. Ļoti liels projekts šobrīd top Grodņas apgabalā, ko īsteno Austrijas plātņu ražošanas kompānija „Kronospan”. Kompānija nākusi klajā ar paziņojumu, ka brīvās ekonomiskās zonas „Mogilev” teritorijā (valsts austrumu daļā) plānota arī plātņu rūpnīcas būvniecība, kur gadā tiks pārstrādāti ap 500 000 kubikmetru koksnes.

Pagaidām gan esot problēmas ar papīrmalkas un enerģētiskās koksnes pārstrādi, tomēr attīstība notiek arī šajā virzienā – laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam ražošanu uzsākušas piecas jaunas koksnes granulu rūpnīcas, sešas brikešu un piecas skaldītās malkas rūpnīcas, kur uz šodienu gadā var tikt saražots vairāk nekā 32 000 kubikmetru biokurināmā. Tāpat intensīvi attīstās kurināmo koksnes šķeldu ražošanas sektors. Līdz šim uzstādītās jaudas ļauj gadā saražot 1 000 000 kubikmetru šķeldu. Runājot par papīrmalkas pārstrādi, jau ziņots, ka, saskaņā ar Ministru padomes 2012.gada 9.janvāra lēmumu Nr.25, Svetlogorskas celulozes un kartona ražošanas uzņēmums šogad uzsācis balinātās celulozes rūpnīcas izveides projekta realizāciju, kura īstenošanā piesaistīti Ķīnas finanšu resursi. Kopumā projekta īstenošanā ieguldīts aptuveni 1,1 miljards dolāru. Saskaņā ar projekta plānu, jaunā rūpnīca darbību uzsāks līdz 2014.gada 31.decembrim. Tās jauda – 400 000 tonnu celulozes gadā, patērējot 2,4 miljonus kubikmetru papīrmalkas.

Runājot par nozares attīstību un efektīvu meža resursu izmantošanu, ministra vietnieks atzīmējis, ka galvenais uzdevums šobrīd ir mežizstrādes mehanizācija un meža ceļu būve. Uz šodienu, pēc L. Demjanika teiktā, ar multifunkcionālajām meža mašīnām sagatavotās koksnes īpatsvars valstī sastāda tikai 17%, ko līdz 2015.gadam plānots palielināt līdz 70%. Šim nolūkam līdz 2015.gadam plānots novirzīt kopumā aptuveni vienu triljonu Baltkrievijas rubļu (~66 milj. LVL), specializētās izstādes „Lesdrevteh-2012″ ietvaros norādījis mežsaimniecības ministrs Mihails Ameļjanovičs. Iegādājoties 152 harvesterus, 215 forvarderus, 133 kokvedējus un 152 sortimentu iekrāvējus, līdz 2015.gadam sagatavojamās koksnes apjoms Baltkrievijā gadā varētu sasniegt 13 miljonus kubikmetru. Kas attiecas uz meža infrastruktūru, šogad valstī plānots uzbūvēt meža ceļus 160 km kopgarumā.

 

Avots:www.butb.by

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *