Jaunais, sen aizmirstais mājas jumta seguma materiāls – koka šindelis

Priekules novada uzņēmuma “Eco Tectum” īpašnieks Indulis Bergs stāsta, ka koka šindeļu ražošanas prasmi apguvis, divpadsmit gadus strādājot ASV būvfirmās, kurās jumtu segumu klāšanai izmanto no Kanādas ciedru koksnes izgatavotus šindeļus. Atgriežoties mājās nolemts turpināt iesākto – uzbūvēti nepieciešamie darbgaldi un pašmācības ceļā papildinātas Amerikā gūtās zināšanas ražošanas uzsākšanai. Ar šindeļu ražošanu uzņēmums “Eco Tectum” nodarbojas jau aptuveni divus gadus. Ražošanai izmanto egli, priedi, apsi, ozolu, ko iepērk no apkārtnes mežu īpašniekiem. Indulis Bergs atzīst, ka ar viņa ražotajiem šindeļiem klātos māju jumtus nevarot saskaitīt tāpēc, ka “Eco Tectum” galvenokārt nodarbojas ar šindeļu ražošanu. Bet varētu būt vairāki desmiti ģimenes privātmāju Ogrē, Tukumā, Jūrmalā. Piemēram, Limbažos viņa ražojumu pastāvīgais klients esot uzņēmums “Niche Latvija”, kurā nodarbojas ar guļbūvju celtniecību. Pašlaik uzņēmumā diennaktī varot saražot šindeļus 60 kvadrātmetru platībā. Ja nepieciešams, “Eco Tectum” sniedz pircējiem arī padomus, kā būtu pareizi tie jāieklāj.

Priekules novada uzņēmuma “Kurzemes šindelis” īpašnieks Mārtiņš Ceriņš ar šindeļu ražošanu patstāvīgi sācis nodarboties nesen, kaut arī firmu nodibinājis jau pirms diviem gadiem. Pirms tam, tāpat kā Indulis Bergs, ilgus gadus tāpat strādājis ASV būvuzņēmumos, kuros jumtu segumu klāšanai izmantoti no Kanādas ciedrkoka ražoti šindeļi. Viņa uzņēmumā šindeļu ražošanā izmantojot galvenokārt ozolkoku, kas ir visizturīgākais izejmateriāls. Bet varot tos sazāģēt arī no priedes vai egles. Ja pasūtītājs vēlas, varot tos arī paši ieklāt. Pašlaik mēnesī uzņēmums varot saražot ap 400 kvadrātmetriem šindeļu.

Uzņēmēji saka, ka šindeļu ražošanu varētu izvērst. Galvenā priekšrocība – izejvielas ir pa rokai, nekas nav jāpērk un jāved no ārzemēm. Latvijas mežos koksnes pietiek, savukārt to krājumu dabiskā atjaunošana sakrīt ar koka šindeļu jumta segumu kalpošanas ilgumu. Diemžēl Latvijā šo jumtu segumu vēl maz pazīst, priekšroku dodot no ārzemēm ievestajiem bituma šindeļiem, metāla kārniņiem un citiem importētajiem materiāliem, kuri tiek plaši reklamēti un ar kuriem pārplūdināts vietējais tirgus. “Lai izvērstu ražošanu un izcīnītu savu vietu tirgū, uzņēmējiem būtu vajadzīgs valsts atbalsts – Latvijas attīstības banka, kas dotu kredītus ar trīs līdz četru procentu likmi. Bet Hipotēku bankā procentu likmes ir divreiz lielākas,” saka Mārtiņš Ceriņš.

 

Lasīt vairāk:“Latvijas Avīze” (03.09.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *