Jauno speciālistu kalējs

Ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Kokapstrādes katedras vadītāju un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA) direktora vietnieku zinātniskajā darbā Uldi Spulli 19. Jūlijā sarunājās Pauls Beķeris.

Pēdējos gados ir vērojama pastiprināta jauniešu interese par iespējām studēt Meža fakultātes studiju programmās. Kāda situācija ir šogad?

Meža fakultātē var apgūt četras pamatstudiju programmas: Mežzinātne, Meža inženieris, Kokapstrāde, kā arī Darba aizsardzība un drošība. Pēdējo trīs gadu laikā pieprasījums no jauniešu puses ir audzis, un līdz ar to mežzinātnes un meža inženiera studiju programmās, kurās katrā ir 25 valsts finansētas budžeta vietas, veidojas diezgan liels konkurss. Kokapstrādē ir 50 valsts finansētas budžeta vietas, un šai programmā konkurss ir mazāks – apmēram divi cilvēki uz vienu vietu. Vislielākais pieprasījums ir uz meža inženiera studiju programmu. Acīmredzot jauniešus vilina iespēja strādāt AS Latvijas valsts meži (LVM), kas arī krīzes gados pierādīja sevi kā stabils darba devējs.

Cik grūti šobrīd ir iestāties Kokapstrādes studiju programmā?

Nekādu speciālu pārbaudījumu nav, tiek ņemta vērā vidējā atzīme vairākos vidusskolas priekšmetos, kā arī centralizēto eksāmenu vērtējums. Daudz grūtāk ir izturēt pirmo kursu. Daudzi studiju kursi tajā ir tādi paši kā vidusskolā, tikai apgūšana notiek padziļinātāk, un tāpēc daudziem nolaižas rokas – tikko es mācījos fiziku un matemātiku, atnāku uz augstskolu apgūt specialitāti, bet te atkal tas pats sagaida. Taču ir jāapzinās, ka kokapstrādes nozarē uz visām lietām jāskatās caur matemātikas un fizikas prizmu.

Kāda šogad ir zināšanu latiņa, lai jaunietis tiktu uzņemts budžeta vietā?

Ņemot vērā, ka kokapstrādes studiju programmā ir 50 budžeta finansētas vietas, latiņa diemžēl ir uz pusi zemāka, nekā stājoties Meža inženieros vai Mežzinātnē, bet, kā jau iepriekš minēju, pie mums atnāk labākie no labākajiem. Papildus budžeta studiju vietām ir arī maksas vietas – pagājušajā gadā tādas bija 10, šogad jau 20. Pērn visas tika aizpildītas.

Vairāku augstskolu pārstāvji  atzīst, ka ar katru gadu studentu zināšanu līmenis pazeminās. Vai arī jūs to izjūtat?

Man atliek vien piekrist – tā tas ir. Līmenis pazeminās visos izglītības sistēmas posmos, arī augstskolā.  Šobrīd studiju process ir nosacīti vienkāršots, lekcijas notiek līdz pusdienlaikam un trīs, augstākais – četras, dienas nedēļā. Pārējais laiks ir domāts studentu patstāvīgajam darbam. Taču, ja studentiem trūkst motivācijas, viņi patstāvīgā daba laiku izmanto citiem nolūkiem. Vai rezultātā, beidzot fakultāti, cilvēki ir atbilstoši sagatavoti darba tirgum? Ir dzirdēti pārmetumi, ka mūsu sagatavotie speciālisti nav īsti sagatavoti darba tirgum un nespēj pieņemt atbildīgus lēmumus. Taču prasīt no studenta, lai pēc četriem gadiem viņš būtu visu zinošs speciālists, arī ir ļoti nepamatoti. Katram uzņēmumam ir sava darba specifika, un universitātes uzdevums ir nevis iemācīt pilnīgi visu, bet mēģināt rosināt loģisko domāšanu, izziņas procesu, informācijas meklēšanu. Viennozīmīgi, pieņemot darbā augstskolas absolventu, uzņēmumā viņš vienu, divus, trīs mēnešus ir jāapmāca, un tikai tad viņš būs darba tirgum «gatavs produkts».

Cik cieša šobrīd vispār ir katedras sadarbība ar nozares uzņēmumiem?

Notiek diezgan daudz labu lietu. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar AS Latvijas Finieris un SIA Bolderāja Ltd. – viņu darbinieki brauc pie mums vieslekcijās, piešķir izejmateriālus gan studentu laboratoriju, gan praktiskajiem darbiem. Pēdējos gados izveidojusies ļoti laba sadarbība ar uzņēmumu Mitek Baltic, kas Latvijā izplata jumta kopņu savienojošos elementus – naglotās plāksnītes.

Kāds šobrīd ir katedras tehniskais aprīkojums?

Pateicoties MeKA institūtam, mums ir pieejama ļoti laba tehniskā bāze. Es pat teikšu – modernākā Baltijā vai pat Austrumeiropā. Tajā ir ne tikai koksnes apstrādes iekārtas, bet arī laboratoriju aprīkojums, kas studējošajiem ļoti palīdz viņu pētījumos un veicina iesaisti zinātniskajā darbā. Pie mums nāk arī no LLU Lauku inženieru fakultātes, RTU, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts izmanto šo infrastruktūru. Sūdzēties nevaram. Viens otrs agrākais augstskolas absolvents, atbraucot pie mums ciemos, ar skaudību atzīst, ka labprāt nāktu studēt vēlreiz – tik ļoti viss ir mainījies. Kā diena pret nakti. Turklāt ar nākamo gadu Meža un ūdens resursu valsts nozīmes pētniecības centra projekta ietvaros tiek piesaistīti līdzekļi infrastruktūras attīstībai, kas paredzēta zinātniskajām aktivitātēm. Sekojot līdzi straujajam tehnoloģiju attīstības tempam pasaulē nepārtraukti tiek celta arī pasniedzēju kvalifikācija.

Vai nozarē fakultātes absolventi – jaunie speciālisti – ir pietiekami pieprasīti?

Jā. Taču ir parādījusies kāda pavisam jauna tendence – agrāk uzņēmēji pa tiešo zvanīja uz katedru un interesējās par labākajiem speciālistiem, bet pēdējā laikā ir ļoti daudz pieprasījumu tieši no darbā iekārtošanās birojiem. Acīmredzot darba devēji ir potenciālos kandidātus sākuši vairāk meklēt, izmantojot profesionālu konsultāciju biroju pakalpojumus.

Pēc studiju beigšanas daudzi dodas strādāt uz ārzemēm savā specialitātē?

Ir bijuši absolventi, kas aizbraukuši uz Norvēģiju strādāt guļbūvju ražošanā. Daudzi savā specialitātē strādā Lielbritānijā, Francijā, Nīderlandē, bieži vien par Latvijas uzņēmumu tirdzniecības aģentiem. Taču ir parādījusies interese no bijušo absolventu puses, kas atrodas ārzemēs, iegādāties Latvijā kādu konkrētu kokapstrādes ražotni.

Kādas ir iespējas vēl studiju laikā apmaiņas programmā aizbraukt studēt uz ārzemēm?

Ir iespējas studēt ārzemēs ERASMUS programmas ietvaros, turklāt tas ir paredzēts ne tikai studentiem, bet arī pasniedzējiem. Šajā ziņā mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Francijas Nantes pilsētas augstskolu – vairāki mūsējie tur ir mācījušies. Tāpat arī ar Ziemeļkarēlijas augstskolu Somijā. Šobrīd viens trešā kursa students ir Spānijā, Madrides Tehnoloģiskajā universitātē.

Kādas šobrīd Latvijā meža nozarē ir priekšrocības pēc maģistra grāda iegūšanas?

Liela daļa mūsu absolventu tupina studijas kādā citā specialitātē, piemēram, ekonomikā vai uzņēmējdarbībā, kas nebūt nav sliktākais variants, ja ir doma dibināt pašam savu uzņēmumu vai pārņemt vadību no saviem vecākiem. Taču, ja maģistra grāds tiek iegūts pie mums un pēc tam ir doma meklēt algotu darbu ražošanā, domāju, ka nekāds lielais finansiālais ieguvums uzreiz nav. Jo jebkuram uzņēmējam jau ir svarīgi, lai viņa darbinieks izpilda noteiktos pienākumus, un nav nozīmes, kāda grāda ieguvējs to dara. Taču maģistra grāds viennozīmīgi palīdz, ja jaunietis ir nolēmis iet zinātnes ceļu. Tas ir pirmais solis uz doktora grāda iegūšanu, turklāt zinātniskajos projektos gan ieņemamais amats un atalgojums ir ļoti atkarīgs no iegūtā grāda.

 

Pilna intervija lasāma žurnāla “Baltijas Koks” jūlija numurā (2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *