Krievijas iestāšanās PTO varētu kavēt tālāku kokapstrādes nozares attīstība

Uzņēmuma “NeoAnalytics” veiktais tirgus pētījums “Kokapstrādes nozare Krievijā: 2011.gada rezultāti un prognoze 2012. – 2013.gadam” liecina, ka uz šodienu šī nozare Krievijā pamatā ir orientēta uz eksportu. Lielāko īpatsvaru eksporta struktūrā veido apstrādātie kokmateriāli (41%), kam seko neapstrādātie kokmateriāli (26%) un koksnes sulfātceluloze (14%). Saskaņā ar šī pētījuma rezultātiem, aizvadītā gada laikā apstrādātie kokmateriāli no Krievijas tika eksportēti 3,4 miljardu ASV dolāru (~57,8 miljonu latu) vērtībā, apaļkoksne – 2 miljardu dolāru (34,0 miljonu latu) un celulozes – 1,1 miljarda dolāru (~18,7 miljonu latu) vērtībā. Kas attiecas uz importu, Krievijā galvenokārt tiek ievesti tie koksnes izstrādājumi, kuru ražošana vietējā tirgū nav pietiekami attīstīta. Tās ir tehnoloģiski augstvērtīgākas kokšķiedru plātnes, kas kokmateriālu importa struktūrā veido 41%, kokskaidu plātnes (23%) un augstas pievienotās vērtības papīra un kartona izstrādājumi (20%), kas Krievijā pamatā tiek ievesti no Ķīnas, Kanādas un Somijas.

Pētījuma veicēji prognozē, ka tuvākajā perspektīvā, līdz ar Krievijas iestāšanos PTO un izvedmuitas nodevu samazināšanu neapstrādātai koksnei, kokapstrādes nozarē Krievijā varētu iestāties stagnācija. Tā kā šī nozare Krievijā raksturojas ar izteiktu koksnes tālākapstrādes jaudu deficītu un jau tagad praktiski pilnībā izsmeltas esošo uzņēmumu rezerves jaudas, lai no eksporta gūtu tādus pašus ienākumus kā citas attīstītās valstis, kur eksporta efektivitāte pieaug, pateicoties augstākas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanai, Krievijā nepieciešams izcirst krietni vairāk mežu.

Turpretī koksnes granulu ražošanas sektora attīstību Krievijas iestāšanās PTO varētu tikai sekmēt. Kā minējis Krievijas kompānijas “Titan” meitasuzņēmuma “Lesozavod 25” pārstāvis, tā kā Krievija pēc oficiālās pievienošanās Pasaules tirdzniecības Organizācijai būs spiesta dabasgāzes cenas iekšējā tirgū piemērot Eiropas cenu līmenim, granulu izmantošana, iespējams, vietējiem patērētājiem kļūs daudz pievilcīgāks enerģijas ieguves veids.  Granulu ražošanas apjomu izmaiņas Krievijā tuvāko pāris gadu laikā lielākoties noteiks situācijas attīstība vietējā tirgū, kur pieprasījumu pēc šī biokurināmā veida stimulē valsts piešķirtās subsīdijas programmas ietvaros, kas paredz CO2 izmešu samazināšanu un atjaunojamo energoresursu (biomasas) īpatsvara  palielināšanu kopējā energobilancē. Tā kā koksnes granulām, pēc eksperta teiktā, izvedmuitas nodevas netiek piemērotas, savukārt ražošanas jaudas (virs 1 miljona tonnu gadā) daudzkārt pārsniedz vietējā tirgus patēriņu (ne vairāk kā 200 tūkst. tonnu), granulu eksportu Krievijas iestāšanās PTO praktiski neietekmēs. Arī importa palielināšanās ir maz ticama – galvenokārt loģistikas izmaksu dēļ. Šajā ziņā Krievijas ražotāju iespējas piedāvāt konkurētspējīgu preci varētu ietekmēt izejvielu cenas pēc apaļkoku izvedmuitas nodevu pazemināšanas. Tāpat iekšējā tirgū visticamāk gaidāms granulu ražotāju skaita sarukums – no tirgus izstāsies tie nelielie uzņēmumi, kuriem nav garantētas pieejas ražošanas izejvielām, kuru ražotā produkcija neizceļas ar augstu kvalitāti un kuri nespēs samazināt transporta izdevumus uz regulāru lielu partiju piegāžu rēķina.

 

Avots:www.lesonline.ru

www.eco.ria.ru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *