Eksperti: Latvijas eksporta veiksmes stāsts turpinās. Pagaidām

Lai gan krīze Dienvideiropā ekonomikas analītiķus dara bažīgus, patlaban Latvijas uzņēmumu produkcijas kopējā noieta kritums ārējos tirgos nav vērojams. Par spīti saspringtajai ekonomiskajai situācijai Eiropas Savienībā (ES), Latvijas eksporta apjoms gada pirmajā pusē pieauga par 7,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija.

Iemesli tam, ka eksporta apjomi nemazinās, ir vairāki. Pirmkārt, fakts, ka ekonomiskās krīzes skartais Eiropas reģions – Grieķija, Itālija, Spānija, Portugāle – nav svarīgākais tirgus Latvijas produkcijai. Otrkārt, palīdz tas, ka mūsu valsts uzņēmēju eksportētajām precēm ir pietiekami augsta konkurētspēja, lai pieprasījums ārvalstīs pēc tām saglabātos arī pašreizējos sarežģītajos apstākļos. Treškārt, Latvijas eksportētājiem izdevies ārvalstu tirgos atrast stabilus sadarbības partnerus un arī apgūt prasmi respektēt pircēju prasības. Tā uzskata gan uzņēmēji, gan ekonomikas analītiķi, lielā vienprātībā paužot, ka grūti laiki gaidāmi un eksporta apjomi, visticamāk, kritīsies, ja ekonomiskajās grūtībās ieslīgs Vācija, citas Viduseiropas valstis un Skandināvija.

Viena no Latvijas apstrādes rūpniecības nozarēm, kas pēdējā laikā pārliecinoši iekarojusi eksporta tirgu, ir metālapstrāde, bet tieši šai nozarei saskaņā ar DNB ekonomikas eksperta Pētera Strautiņa prognozi vienai no pirmajām varētu draudēt eksporta kritums. Pozīciju saglabāšana eksporta tirgū ir ļoti nozīmīga arī kokrūpniecības uzņēmumiem. Šā gada pirmajā pusē šīs nozares uzņēmumiem ārējos tirgos veicies labi, un, “lai arī par otro pusgadu nevar steigties izteikt optimistisku prognozi, kopējie gada rezultāti būs normāli”, uzsver Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

“Ja izveidojusies laba sadarbība ar pircējiem ārējos tirgos, tad šobrīd uztraukumam nav iemesla”, norāda mēbeļu ražotājuzņēmuma “Daiļrade Koks” vadītājs Andris Jansons. “Viss atkarīgs no tā, cik noturīga ir sadarbība ar ārvalstu partneriem. Eksportējam produkciju galvenokārt uz vācu valodā runājošo nāciju valstīm un Skandināviju, šajās valstīs jūtama piesardzība, kas saistīta ar bailēm, ka ekonomiskā krīze var plesties plašumā un skart arī minēto valstu iedzīvotājus. Kamēr krīze mūsu eksporta partnervalstis nav skārusi, tikmēr mūsu situācija ārējos tirgos vērtējama kā normāla, ” situāciju raksturo A. Jansons.

Ja ekonomiskās grūtības ES kļūs jūtamākas, būvniecības tempi neizbēgami palēnināsies un tas var ietekmēt gan metālapstrādes, gan kokrūpniecības uzņēmumu eksportu, brīdinoši norāda “Swedbank” vecākais ekonomists Mārtiņš Kazāks. Situāciju ietekmēs tas, cik veiksmīgi katrs konkrētais uzņēmums spēs saglabāt savu konkurētspēju, jo, ja mazināsies iedzīvotāju maksātspēja valstīs, uz kurām Latvijas uzņēmumi eksportē produkciju, tad ātrāk vai vēlāk cietīs visas ārējos tirgos izgājušās nozares, uzsver M. Kazāks. Lai saglabātu eksporta apjomu, nav svarīga kvalitāte klasiskajā Latvijas sabiedrības izpratnē, bet piedāvāto preču atbilstība pieprasījumam, uzskata K. Klauss, piebilstot, ka arī kvalitatīva produkcija var palikt ražotāju noliktavās un veltīgi gaidīt pircējus, ja neatbilst tirgus vajadzībām.

EM secinājumi liecina – līdz šim Latvijas konkurētspējas kāpumu noteica darbaspēka izmaksu samazināšana, turpmāk būtiska loma būs uzņēmumu prasmei palielināt produktivitāti.

 

Avots:www.diena.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *