Dienas Bizness: “Zaļās” apkures īpašnieki uz tarifiem joprojām vinnē

Salīdzinot pašreizējos centralizētās siltumapgādes tarifus 30 lielākajās Latvijas pilsētās, jāsecina, ka vidējais tarifs ir nedaudz augstāks – 44,22 Ls/MWh – nekā pirms gada, kad tas bija 42,56 Ls/MWh līmenī, informē laikraksts „Dienas Bizness”. Joprojām zemāko tarifu daļu veido pilsētas – Balvi, Kuldīga, Madona, Ludza, kur apkurē izmanto biomasu un kur centralizētās apkures tarifi pārsvarā ir zemāki par 40 Ls/MWh. Praktiski nemainīgs ir arī ‘dārgais’ gals – Cēsis, Jūrmala, Rēzekne un Liepāja, kur tarifs ir krietni virs 50 Ls/MWh. AS „Rīgas Siltums” apstiprinātais tarifs ir 45,42 Ls/MWh.

Pārsvarā regulatorā tarifu palielinājums prasīts sakarā ar dabasgāzes akcīzes nodokļa ieviešanu, savukārt citviet tarifi kāpuši citu kurināmo – šķeldu, mazuta vai ogļu – sadārdzināšanās dēļ.

„Cenas kurināmajam dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīgas, un tam iemesls ir gan ģeogrāfiskais novietojums, gan piegādātāju skaits, gan mežu blīvums. Tāpat kurināmā iepirkuma cenu nosaka atšķirīgas katlu tehniskās īpatnības, kas attiecas uz kurināmā kvalitātes prasībām,” skaidro SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane. „Pašlaik gan gāzes, gan šķeldas cenas stāv uz vietas, bet ir ļoti grūti pateikt, kas notiks novembrī un decembrī. Tāpēc situāciju var saukt par stabili nestabilu,” stāsta Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis.

„Šī gada vasara bija tāda, ka neviens īsti dedzināmo šķeldu nevēlējās pirkt un līdz ar to arī cena bija ap 5 lati berkubikmetrā, kas ir tikai pašizmaksas līmenis,” situāciju vērtē šķeldu ražošanas SIA „Kvinta A” valdes priekšsēdētājs Gints Priekulis. Savukārt rudenī, līdz ar pieprasījuma palielināšanos, dedzināmo šķeldu cena pieaugusi līdz aptuveni 7 latiem par berkubikmetru. „Ja būs auksta un gara ziema, pieprasījums pēc dedzināmās šķeldas un līdz ar to arī tās cena būtiski pieaugs,” prognozē G.Priekulis. Viņš savu teikto pamato ar to, ka Latvijā šovasar sarucis mežizstrādes apjoms, turklāt malkas tirgū parādījušies jauni spēlētāji – gan kokskaidu granulu ražotnes, gan koģenerācijas un siltuma ražošanas stacijas. „Kādas būtiskas pārmaiņas Latvijas tirgus pieprasījumā un arī cenās, visticamāk, varēs just nākamajā apkures sezonā, kad darbu uzsāks vairāki lieli dedzināmās koksnes patērētāji – Jelgavas un Ventspils siltumcentrāles,” prognozē dedzināmo šķeldu eksporta SIA „Kilbe” valdes loceklis Mārtiņš Ķeviņš. Pēc pērnā gada siltās ziemas nekādi būtiski cenu palielināšanās indikatori šobrīd netiek saskatīti arī ārvalstu tirgos.

 

Avots: “Dienas Bizness” (13.09.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *