Eksperts: Koksnes produktu ražotājiem ir īstais laiks ielekt inovāciju vilcienā

Kaut arī koksne ir resurss, kas dabiski atjaunojas un kura lietojuma veidi nosacīti ir neizsmeļami, tomēr ražotāji jau izsenis konkurē par pieejamo koksnes daudzumu. Šī konkurence ir tieši tas, kas spiež domāt par jaunām izmantošanas metodēm, jo pieprasījums pasaulē ir un tendence atgriezties pie vecā, labā koka materiāla kļūst arvien izteiktāka. Zinot ražotāju prasmes un Latvijas mežu nozares potenciālu dot vairāk izejmateriāla, būtu īstais laiks ielekt šajā attīstības un inovāciju vilcienā, stāsta LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras asociētais profesors un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (saīsināti – MeKA) direktors Andrejs Domkins.

Neapšaubāmi meži Latvijā ir liela bagātība, taču tikai ar modernām tehnoloģijām, bieži pieminēto produkcijas pievienotās vērtības palielināšanu vien nepietiks. Šajā situācija ir skaidrs, ka Latvijas straujai un veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams arī nodrošināt lielāku pieeju izejmateriālam – koksnei. Pozitīvus signālus šīs situācijas risināšanā ļauj nojaust pirms mēneša Latvijas darba devēju konfederācijas rīkotā diskusija «Mežu nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem», kurā eksperti nonāca pie secinājuma, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas mežus ir vēlams izmantot intensīvāk un no tiem var droši iegūt vairāk koksnes.

Jāatzīst, ka konkurence veidojas ne tikai par esošo koksnes daudzumu vien, – ir jārēķinās, ka tirgū ienāk arī otrreizējā koksnes jeb kaskādveida izmantošana. Turklāt jaunākā tendence mēbeļrūpniecībā ir šūnu plātnes jeb tukšķermeņplātnes, kas ļauj ražot pēc iespējas vieglākas mēbeles un no viena kubikmetra koksnes iegūt līdz pat 160 kvadrātmetriem mēbeļu materiāla. Tikmēr otra tendence ir resursu intensīvāka izmantošana jeb optimizēšana, tādējādi radot lielāku pievienoto vērtību. Koksnes konkurētspēju globālajā tirgū nosaka biomasas pievienotā vērtība, kas attiecībā pret dažādu koksnes produktu kopējo pievienoto vērtību ir augsta. Kubikmetru ir tik, cik to ir, un, radot lielāku pievienoto vērtību, mēs varam izveidot daudz vairāk mazo uzņēmumu, tostarp jaunas darbavietas, kā arī nodrošināt mazākas izmaksas pārvadājumiem. Tādēļ viens no nākotnes virzieniem ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs ir koksnes produktu pievienotās vērtības attīstība.

Jaunas iespējas koksnes izmantošanā diktē ne tikai konkurence, bet arī 21.gadsimts. Patlaban, pateicoties inženieru un arhitektu sinerģijai, kā arī tehnoloģiju straujajai attīstībai, kokrūpniecības nozarē ir iespējams radīt neparastas un lieliskas lietas. Digitālās projektēšanas rīki ļauj veidot sarežģītas ģeometriskas formas neatkarīgi no materiāla un statiskiem ierobežojumiem, turklāt mehanizācija un modernās iekārtas dod iespēju materiālu apstrādāt ar augstu precizitātes pakāpi. Īstenojot minētās tendences, pasaulē tiek izmantota līmētā koksne, kuru var izmantot dažādu celtņu būvniecībai, piemēram, „Mayr-Melnhof Holz” galvenā mītne Austrijā tika izveidota 4 mēnešu laikā, un tajā tika izmantoti vienkārši materiāli – līmētas brusas un plātnes.

 

Avots:www.db.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *