Meža īpašnieku kooperācija sekmēs veiksmīgāku mežu apsaimniekošanu

Līdz ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem „Kooperatīvo sabiedrību likumā” tiek ieviests jauns kooperatīvās sabiedrības veids – mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, kas, tāpat kā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, varēs pretendēt uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem. Likumprojekts UIN atvieglojumus paredz piemērot tikai atzītām kooperatīvām sabiedrībām, kuras atbildīs  noteiktiem kritērijiem.

Pieņemtie grozījumi „Kooperatīvo sabiedrību likumā” veicinās meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanu. Meža nozares kooperatīvu iedibināšanas mērķis ir ne tikai apvienot meža īpašniekus kopīgai meža apsaimniekošanai un iegūtās koksnes realizācijai, bet arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu, jo kooperatīvu iepirktie pakalpojumi un realizētā koksne būs legālā apritē. Līdz ar meža kooperatīvu veidošanos tiek prognozēta aktīvāka privāto mežu apsaimniekošana, kā rezultātā palielināsies šajā nozarē nomaksāto nodokļu apjoms.

Meža īpašniekiem, apvienojoties kooperatīvos, būs iespēja racionālāk plānot meža apsaimniekošanu, ilgtermiņā paaugstinot peļņu no sava īpašuma, kas ir nozīmīgs solis labklājības līmeņa celšanā lauku reģionos, jo koksnes pārstrādātājiem būs stabili un prognozējami partneri un tas perspektīvā ļaus iesaistīt mežsaimnieciskajā apritē pašlaik neapsaimniekotos privātos mežus. Turklāt iesaistīšanās kooperatīvajās sabiedrībās daudziem meža īpašniekiem dos iespēju pašiem apsaimniekot savu mežu, nevis pārdot uzpircējiem. Grozījumus „Kooperatīvo sabiedrību likumā” izstrādāja Zemkopības ministrija.

Patlaban Latvijā ir apmēram 150 000 meža īpašnieku, vidējais meža īpašuma lielums ir apmēram astoņi hektāri. Meža īpašnieku zināšanas par labu meža apsaimniekošanu un kokmateriālu tirgu ir ierobežotas. Daudzi meža īpašnieki nedzīvo pie sava meža un viņu iespējas apsaimniekot savu mežu ir ierobežotas.

Līdzšinējā situācijā mazu meža īpašumu īpašniekiem bija problēmas izdevīgi iepirkt pakalpojumus (meža apsaimniekošanas plānošanu, atjaunošanu, kopšanu) un pārdot produkciju – realizējamās koksnes apjomi bija mazi un līdz ar to daudzi meža īpašnieki bija atkarīgi no uzpircējiem un starpniekiem. Īpašniekiem ar mazu meža īpašumu neatmaksājās iegādāties savu tehniku un darba aizsardzības līdzekļus, jo tie ir dārgi. Rezultātā mazo meža īpašumu ekonomiskā dzīvotspēja un meža apsaimniekošanas līmenis bija nepietiekams – tas motivēja meža īpašumus pārdot, kā rezultātā meži lielos apjomos sāka nonākt uzpircēju, tai skaitā ārvalstu vai tiem Latvijā piederošo uzņēmumu īpašumā.

 

Avots:www.zm.gov.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *