Francijas ražotāji joprojām rod stabilus noieta tirgus saviem koksnes produktiem

Francijas būvkonstrukciju koksnes tirgus ir otrs lielākais Eiropā, tūlīt pēc Vācijas. Lai gan kopējais būvniecības apjoms valstī arī pērn joprojām uzrādīja lejupslīdi, koksne turpina veiksmīgi iekarot konkurējošo būvmateriālu tirgus nišas, bieži vien zaudētājos atstājot mūrētās vai tērauda konstrukcijas. Koka karkasa un citi uz koksni balstīti būvniecības veidi turpina zelt un plaukt privātmāju segmentā, taču paralēli strauji attīstās arī kāds daudz tehnoloģiskāks sektors. Runa ir par līmētajām koksnes konstrukcijām, kuras Francijā sāk lietot aizvien plašāk un pieprasījums pēc kurām turpina pieaugt. Jo īpaši tās izplatītas daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecībā, kā arī publiskajā sektorā, it īpaši skolu celtniecībā.

Otrs lielākais Francijas skujkoksnes pārstrādātājs ir iepakojuma ražotāju segments, kura apgrozījuma rādītāji lielā mērā atspoguļo visas Francijas tirdzniecības veselības stāvokli. Šā gada pirmajā pusē pieprasījums pēc koksnes taras bija stabils, taču pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies, jo pircēji cenšas līdz minimumam samazināt savus uzkrājumus noliktavās.

Nozares augstākās pievienotās vērtības produktu segmentā, ko veido galdniecības izstrādājumi un rūpnieciskā produkcija no cietajām lapkoku sugām, pieprasījums joprojām turas augstā līmenī. Īpaši pieprasīta ir Francijas dižskābarža koksne, kas zemās cenas dēļ kļuvusi par vienu no konkurētspējīgākajām Eiropas lapu koku sugām. Dižskābardis bieži tiek izmantots, lai aizstātu tropisko koksni, it īpaši kāpņu ražošanā. Tāpat augšupejošu tendenci uzrāda šīs koka sugas materiālu eksports uz Ziemeļāfriku un Āziju. Uz šī fona savukārt pilnībā kontrastē kokapstrādes zemākā līmeņa izstrādājumu pārdošanas apjoms – pieprasījums pēc dzelzceļa gulšņiem un neapstrādātiem grīdas dēļiem ir ļoti zems.

Francijas zāģētavas šogad ziņo par apmierinošu darba daudzumu, lai gan apgrozījums esot nedaudz mazāks nekā 2011. gadā. Dzīvi grūtāku gan esot padarījusi klientu tendence iegādāties mazākus apjomus un prasīt ātrākus izpildes termiņus. Arī ilgtermiņa pasūtījumu skaits ir sarucis. Samazinājusies arī kredītu pieejamība, kas liek uzņēmumiem visus pieejamos līdzekļus ieguldīt klientu pasūtījumu izpildē. Lai saglabātu līdzšinējo ražošanas apjomu, zāģētavām tagad bez jebkāda finansiāla nodrošinājuma ir jāuzņemas risks, ka klienti varētu nepildīt savas saistības. Tāpat bažas rada dramatiski pieaugušais zāģbaļķu eksporta apjoms uz Āziju, sevišķi uz Ķīnu. Sākotnēji šī tendence skāra tikai lapu kokus, bet tagad eksportam pakļauti arī skujkoku resursi. Šai sakarā gan nacionālā, gan Eiropas līmenī sākušās nopietnas diskusijas ar mērķi meklēt veidus, kā kokapstrādes nozarei saglabāt savu resursu pašmāju ražotājiem un kā par to veiksmīgāk konkurēt ar ārvalstu uzņēmumiem, kuriem ir zemākas darbaspēka izmaksas un nodokļi.

 

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks” (Augusts, 2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *