Sadarbībā ar ražotājiem meklē iespējas radīt patstāvīgus atbalsta mehānismus

Lai arī turpmāk Latvijas meža nozares eksports gadu no gada pārsniegtu iepriekšējos rādītājus, nav nepieciešams valsts atbalsts, bet gan partnerība. Tā šā gada 9. Augustā Latvijas Darba devēju konfederācijas organizētajā diskusijā „Meža nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem” uzsvēra Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Pēc viņa domām, partnerība nozīmē to, ka valdība apzinās konkrētā brīža lielākos Latvijas tautsaimniecības tradicionālo nozaru izaicinājumus un cenšas tos kopīgi risināt, uzsvaru liekot nevis tikai un vienīgi uz jaunu produktu ražošanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, bet apzinoties, ka arī jau esošā uzņēmumu bāze ar savu produktu klāstu ir milzīga vērtība. Tieši šiem ražotājiem ir ļoti svarīgi resursu un kvalificēta darbaspēka pieejamības jautājumi, iespēja pilnvērtīgi konkurēt valsts un pašvaldību iepirkumos, kā arī pozitīvs Latvijas un meža nozares tēls pasaulē. Pēc Klausa aplēsēm, veiksmīgas partnerības gadījumā desmit gadu laikā meža nozares apgrozījums varētu palielināties par 51%.

Diskusijas laikā stāstot par turpmāk plānoto valsts atbalstu tautsaimniecībai, ekonomikas ministra Daniela Pavļuta teiktais deva cerības, ka uzņēmēju saucieni pēc sadarbības beidzot ir sadzirdēti. Vienlaicīgi ministrs gan atzīmēja, ka, viņaprāt, dalījums prioritārās un mazāk prioritārās nozarēs ir novecojis un valsts intervencei turpmāk jābūt ar galveno mērķi radīt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību. Tieši kurā nozarē – tas jau ir otršķirīgi. Līdz gada beigām valdība ir apņēmusies izstrādāt Nacionālo industriālo politiku, kam būtu jākalpo par pamatu turpmākai valsts ekonomikas attīstībai.

Kā vienu no galvenajām izmaiņām Daniels Pavļuts diskusijā minēja vismaz daļēju atteikšanos no līdzšinējās, uz grantiem balstītās valsts atbalsta sistēmas, vairāk pozicionējoties uz sabiedriskā labuma pieeju uzņēmējdarbībai kā tādai. Viņš norāda, ka vēsturiskā pieeja izsludināt projektu konkursus bija labs veids, kā novadīt līdzekļus konkrētam komersantam, taču tai ir virkne problēmu, jo bieži vien uzņēmēji projektus īstenoja tikai ar mērķi apgūt Eiropas fondus.

Komentējot ministra teikto, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka viena no jomām, kurā viņa gribētu redzēt ciešāku valsts partnerību, ir profesionālā izglītība. Lai gan tās nodrošināšana no sākuma līdz beigām ir valsts funkcija, tās neatņemamā sadaļā – ražošanas praksē – šobrīd savus līdzekļus spiesti ieguldīt paši ražotāji. Savukārt Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks vērsa uzmanību uz vāji attīstīto meža infrastruktūru. Bez valsts atbalsta meža ceļu būvniecība un meliorācijas sistēmu renovācija mazo privāto meža nogabalu īpašniekiem neesot pa spēkam.

Diskusijas noslēgumā Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA) direktors Andrejs Domkins piezīmēja, ka iepirkumu jautājuma risināšanā būtu nepieciešams veicināt vietējās izcelsmes koksnes produktu prestižu Latvijas sabiedrībā. A. Domkins norāda, cik svarīgi būtu, lai iepirkumu specifikāciju sastādītāji un visa Latvijas sabiedrība kopumā līdzīgi lepotos ar to, ka ir patrioti un iegādājas Latvijā ražotas preces no vietējas izcelsmes izejmateriāliem. Tādā gadījumā sajūtas, ko radītu Latvijā ražota koka loga iegāde, būtu pievienotā vērtība, kas ar uzviju nosegtu Polijas plastmasas loga cenu starpību.

 

Avots: “Baltijas Koks” (Augusts, 2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *