«Gazele 2012» saraksts apliecina – zaļais zelts nodrošina atspērienu visos reģionos

Vidzemes gazeļu sarakstā šogad vairākumu veido ar mežsaimniecību saistīti uzņēmumi – gan meža izstrādātāji, gan koksnes tirgotāji, gan kokapstrādes uzņēmumi.

Lai arī topā pirmo vietu ieņem mežsaimniecības SIA Foran Real Estate ar juridisko adresi Priekuļu novadā, tomēr uzņēmums darbojas visā Latvijas teritorijā. Norvēģijas un Zviedrijas kapitāla uzņēmums, kurā 1,6% daļu pieder arī Latvijas uzņēmējam Gundaram Skudriņam, uzpērk zemi, lielākoties mežus, tā portfolio ir gandrīz 52 hektāri zemes, liecina publiskotā informācija uzņēmuma mājaslapā 2011. gada 1. martā. Mežu nozari sarakstā pārstāv tādi uzņēmumi kā SIA PG Wood, SIA Silvis, SIA 100 nami, SIA Sters G, SIA AJM Wood, ZS Atpūtas, SIA MG Serviss un SIA Īpašumi AK. «Tas, ka meža nozarē pēdējos trijos gados no 2009. līdz 2011. gadam daudziem uzņēmumiem strauji ir pieaudzis neto apgrozījums, šķiet, nevienu nepārsteidz, jo nozare kopumā ir palielinājusi gan ražošanas, gan eksporta un ienākumu apmērus,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš gan, izvērtējot nozares strauji augošo uzņēmumu sarakstu, secina, ka klasiski «tīro» kokrūpnieku tajā nav ļoti daudz. «Man vairāk šķiet, ka strauji augošo nozares uzņēmumu vairuma nodarbe vairāk ir mežizstrāde komplektā ar cirsmās iegūtās apaļkoksnes pārdošanu vai arī koksnes vai tās izstrādājumu vairumtirdzniecība,» skaidro K. Klauss. Viņš savu secināto pamato ar faktu, ka daudziem strauji augošiem uzņēmumiem ir ļoti neliels strādājošo skaits, kaut arī kokrūpniecībā ar dažiem darbiniekiem iztikt vien nevar. «Mežsaimniecības uzņēmumu straujas izaugsmes pamatā redzu tikai mežizstrādes tehnikas faktoru komplektā ar paša uzņēmēja spējām pie lielajiem mežu īpašniekiem vai apsaimniekotājiem iegūt attiecīgus pakalpojumu kontraktus,» tā mežsaimniecības un mežizstrādes uzņēmumu straujas izaugsmes iespējamo pamatu redz Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Viņš skaidro, ka viena tehnikas komplekta (hārvesters + forvarders) iegāde un maksimāla nodarbināšana ļauj būtiski palielināt uzņēmuma ienākumus, un vēl jo būtiskāk ir tad, ja uzņēmējs papildus iegādājas nevis vienu, bet gan vairākus šādas meža tehnikas komplektus. «Ja ir pieprasījums pēc apaļkoksnes no kokrūpniekiem, tad mežu īpašnieki (apsaimniekotāji) noteikti var rēķināties ar labu cenu, kas vairo šo meža īpašnieku neto apgrozījumu, un vienlaikus vairāk nepieciešami arī mežizstrādes pakalpojumi,» tā meža nozares sasaisti vienā ķēdītē ilustrē A. Cunskis.

Līdzīgi kā Vidzemes, arī Latgales visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstā mežsaimniecības uzņēmumi veido 50%. Latgales reģionu no TOP 250 uzņēmumiem pārstāv 12 uzņēmumi, un seši no tiem – ar mežsaimniecību saistītajās nozarēs. Trešajā pozīcijā kā visstraujāk augošais uzņēmums Latgalē pēc neto apgrozījuma pieauguma 2009.-2011.gadā ierindojies mežizstrādes uzņēmums SIA Tako SD, kam seko koka palešu un kokmateriālu tirgotājs SIA Junions, un mežizstrādes uzņēmums ZS Kristinki. Rēzeknē esošie mežizstrādes uzņēmumi SIA Baltic Holding un SIA Ceļapriedes TOP 12 Latgales uzņēmumu sarakstā ierindojušies attiecīgi 9.vietā un 11.vietā. Šo TOP 12 sarakstu noslēdz Preiļu novadā esošais kokapstrādes uzņēmums SIA Ludzenieki.

Arī  Zemgale nav izņēmums, kur ‘gazeļu’ sarakstā figurē mežsaimniecību un tās palīgnozares pārstāvošie uzņēmumi – šogad kopumā četri: SIA Ex-Vale (kokmateriālu vairumtirdzniecība), SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs (koka māju būvniecība), SIA Jubergs (mežizstrāde) un SIA Jarb (mežsaimniecība).

Kurzemē izaugušās ‘gazeles’ pārstāv tradicionālās reģiona uzņēmējdarbības jomas – mežizstrādi un zvejniecību, ko sekmē ģeogrāfiskais novietojums un dabas resursu pieejamība. Savukārt kokapstrāde ir mežizstrādes loģisks kvalitatīvais turpinājums. Labs tirgus un augsta cena ļāvusi augt mežizstrādes uzņēmumam Laskana Logistic un koksnes tirgotājam ārvalstu tirgū SIA Malka. Pieprasījums audzis un jauni klienti atrasti arī saplākšņu ražotājam Kurzemes finieris, tāpēc uzņēmums paplašinājis ražotni par 4000 m2, uzstāda jaunas ražošanas līnijas un līdz 2013.gada februārim plāno pieņemt darbā vēl 40 cilvēku, nodarbinot kopumā jau 150 kuldīdznieku. Savukārt taras dēļu ražotājam SIA Mežmaļi pērn straujo izaugsmi nodrošināja palīgnozares – meža izvešana, ekskavatoru un buldozeru pakalpojumi.

 

Avots: “Lietišķā Diena” (26.09.2012)

«Gazele 2012 »

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *