Abpusēji izdevīga sadarbība

Ar naglu plašu tirdzniecības uzņēmuma «Mitek Baltic»  vadītāju Intaru Dīcmani sarunājās Pauls Beķeris.

 

Neskatoties uz lielo bezdarbu,  līdzīgi kā citās ražošanas nozarēs Latvijā, arī kokapstrādes uzņēmumi izjūt kvalificētu darbinieku trūkumu. Taču, kamēr vieni vaino trūkumus izglītības sistēmā un krīzi, kas daudzus labus speciālistus aizvilināja uz ārzemēm, citi aktīvi meklē iespējas, kā situāciju uzlabot saviem spēkiem. Šai sakarā lielisks piemērs ir pasaules līdera naglu plašu ražošanā «Mitek Industries» filiāles «Mitek Baltic» sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Kokapstrādes katedru.

«Mitek Baltic»  pirmā sadarbība ar katedru bija saistībā ar jumta konstrukciju aizsardzību pret uguni. Ražotāji saskārušies ar neatrisinātu problēmu, un Intars Dīcmanis to deleģējis tālāk universitātei – varbūt atrodas kāds gudrs students, kurš šo tēmu gribētu izpētīt diplomdarbā? Students atradās, turklāt tik spējīgs, ka «Mitek Industries» ne tikai iegādājās viņa diplomdarbu, bet tas jau paspējis iegūt arī starptautisku atzinību un drīzumā tiks publicēts kādā no vadošajiem nozares izdevumiem Vācijā.

Šobrīd Kokapstrādes katedras studenti strādā pie vēl kāda uzņēmuma izvirzīta uzdevuma, kas saistīts ar koka kopņu un betona savstarpējās mijiedarbības un papildināšanas izpēti.

Kā zināms, naglu plates galvenokārt tiek izmantotas jumta kopņu ražošanā. Latvijā nav pārāk daudz uzņēmumu, kas ar to nodarbotos, taču Intars Dīcmanis pazīst viņus visus. Kā tehnoloģiju izplatītājam ražotāji viņam bieži uzdod dažādus specifiskus jautājumus, atbildes uz kuriem ne vienmēr ir pie rokas. Un tieši te Intars Dīcmanis saskata augstskolas lomu – ne tikai izglītot jaunos speciālistus, bet neatteikt padomu arī uzņēmējiem, kuriem biznesa ikdienas straujajā ritmā neatliek laika pašiem lasīt zinātniskos darbus un meklēt atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Tāpēc sadarbība ar katedru, kur strādā zinoši speciālisti, ir ļoti svarīga.

Tirgus pieprasījums pēc gatavās produkcijas ir liels. Protams, lai piepildītu tik nelielas valsts kā Latvija, Lietuva vai Igaunija tirgu, pietiekot ar kādiem četriem ražotājiem. Taču lielākās perspektīvas ir tieši eksportā, īpaši uz Skandināvijas valstīm. No malas varētu likties, ka gatava jumta kopņu transportēšana ir nerentabla, taču arī tas esot mīts. Turklāt ar vienu smago kravas automašīnu iespējams pārvadāt jumta kopnes trim privātmājām, kuru platība nepārsniedz 500 m2 un jumta ģeometrija nav sevišķi sarežģīta.

Ja jau nagloto jumta kopņu ražošana ir tik izdevīga, neprasa lielus ieguldījumus, turklāt to, pēc Intara Dīcmaņa vārdiem, var iemācīties gandrīz ikviens, rodas loģisks jautājums, kāpēc Latvijā katru gadu nerodas aizvien jauni uzņēmumi, kas vērtību kokam gribētu pievienot tieši šādā veidā? Atbilde ir vienkārša un vienlaicīgi izskaidro arī Mitek Baltic lielo interesi studentu apmācīšanā – sarežģītākais posms nagloto jumta kopņu tapšanā ir nevis ražošana, bet jumta konstrukciju projektēšana ar speciālo datorprogrammu palīdzību. Un inženieru, kas prastu to darīt, Latvijā trūkst. Jo vairāk jauno speciālistu Kokapstrādes katedrā būs šīs prasmes apguvuši, jo lielāka iespēja, ka Mitek Baltic klientu loks paplašināsies. Arī Lietuvā uzsākta sadarbība ar Klaipēdas un Viļņas tehnisko universitāti, aizsāktas sarunas ar Tartu universitāti Igaunijā.

Inženieru trūkums gan nav vienīgā problēma, kāpēc Latvijā nagloto jumta kopņu ražotāji ir uz pirkstiem saskaitāmi. Akmens jāmet arī būvnieku lauciņā, kuri vēl tā īsti neapzinās šī produkta ekonomisko izdevīgumu. Turklāt naglotās jumta kopnes salīdzinājumā ar parastām spāru konstrukcijām var ietaupīt ne tikai laiku, bet arī koku – projektēšana ar datorprogrammu palīdzību ļauj maksimāli izmantot visas koksnes īpašības, līdz minimumam samazinot nepieciešamo zāģmateriālu izmērus. Šai ziņā mums vajadzētu pamācīties no skandināviem, kas daudz labāk prot izmantot koksnes kvalitatīvās īpašības. Viņu celtās mājas ir daudz siltākas, energoefektīvākas un praktiskākas. Turklāt Skandināvijā veidojas nepārtraukts būvniecības cikls – cilvēks uzbūvē sev māju, kas nav pārāk dārga, bet ir ļoti praktiska, un dzīvo tajā līdz paaudžu maiņai. Mēs nez kāpēc joprojām gribam celt mājas uz 300 gadiem, kur visa iekšējā infrastruktūra ar laiku neglābjami noveco un tās restaurēšanā bieži vien tiek ieguldīti lielāki līdzekļi nekā jaunas koka mājas uzbūvēšanā.

Lai mainītu cilvēku uztveri, Mitek Baltic ne tikai piedalās studentu izglītošanā, bet jau vairākus gadus rīko seminārus inženieriem. Drīzumā plānots uzsākt informatīvo kampaņu arī arhitektu vidū. Jācer, ka viņu ieguldītais darbs nesīs augļus un ar laiku arī Latvijā attīstīsies cikliska vienkāršu koka māju būvniecības tradīcija. Jo vairāk uzņēmumu pieliks roku sabiedrības informēšanā, jo tuvāk mēs būsim šim mērķim.

 

Pilna intervija lasāma žurnāla “Baltijas Koks” augusta numurā (2012)

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *