Ar jauno enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju labos vecās kļūdas

Aizvadītajā nedēļā saskaņošanai ministrijām nodotajā “Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģijā 2030” daudzviet lasāmi šādos dokumentos ierastie vārdi “veicināt”, “stimulēt”, “nodrošināt” un to sinonīmi, tomēr Ekonomikas ministrijas sagatavotajā stratēģijā ir arī daudz skaidri izvirzītu mērķu, kas nākotnē aizvien vairāk paredz atteikties no fosilo kurināmo izmantošanas un rosināt valsts energoneatkarību.
Tāpat stratēģijā norādīts virziens uz atjaunojamo energoresursu (AER) aizvien plašāku izmantošanu. Izvirzīts mērķis 2030. gadā sasniegt 50% lielu to izmantošanas īpatsvaru bruto enerģijas gala patēriņā (patlaban aptuveni 33%). Vietējo AER izmantošanu veicinās ar attiecīgajiem pētījumiem un ar atbalstu vietējām koģenerācijas stacijām, sekmējot visas tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat izvirzīts uzdevums līdz 2030. gadam par 50% samazināt enerģijas un energoresursu importu no trešo valstu piegādātājiem. Savukārt vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei ir jāsamazina aptuveni divas reizes – līdz 100 kw/h.

Uz 18 lapaspusēm sagatavotajā stratēģijā secināts, ka valsts, agrāk iejaucoties enerģijas tirgu darbībā, pieļāvusi vairākas kļūdas, kas slikti ietekmēja enerģijas nozari un tautsaimniecību, nesniedzot vēlamo rezultātu. Piemēram, valsts noteica dažādu atbalsta lielumu tā sauktajam obligātajam iepirkumam ar dažādām tehnoloģijām ražotajai enerģijai. Tādējādi šā gada 1.aprīlī, piemēram, obligātā iepirkuma komponents (OIK) elektroenerģijas tarifā bija 1,23 sant./kwh, tostarp no AER saražotajai elektroenerģijai 0,29 sant./kwh, bet koģenerācijā ražotajai elektroenerģijai 0,94 sant./kwh. Ja īstenos visus izdotos un spēkā esošos lēmumus, tad OIK sasniegs 9,83 sant./kwh. Šajā gadījumā būs liels elektroenerģijas cenas kāpums.

Jaunā stratēģija paredz atteikties no OIK, – atbalsts balstīšoties uz enerģijas daudzuma elastību, saprātīgām izmaksām, spēju reaģēt uz tirgus signāliem un tehnoloģisko neitralitāti. Tāpat tiek solīts, ka valsts rādīšot paraugu energoefektivitātes projektu attīstībā un AER izmantošanas veicināšanā. Tiek solīta aizvien plašāka AER izmantošana sabiedriskajā transportā, atkritumu izmantošanas veicināšana enerģijas ražošanā, kā arī minimālā AER īpatsvara noteikšana elektroenerģijas tirgotājiem. Valsts arī nākšot ar iniciatīvām enerģētikas infrastruktūras attīstībai un rīkos informatīvas kampaņas sabiedrībai par enerģētikas politiku un palielinās iekļaušanos Baltijas enerģijas tirgos. EM iecerējusi šos ilgtermiņa mērķus iestrādāt arī citos likumos un noteikumos, un virzīt apstiprināšanai jaunas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2013. līdz 2020. gadam.

 

Avots:“Latvijas Avīze” (01.10.2012)

Papildus informācija:wiki.em.gov.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *