Āzijā koksnes granulu un enerģētisko šķeldu patēriņš nākotnē turpinās pieaugt

Nākamajā desmitgadē par nozīmīgām kurināmo koksnes granulu un šķeldu importētājvalstīm pasaules tirgū kļūs Dienvidkoreja un Japāna. Līdzīgi kā citviet pasaulē, arī šajās valstīs, apzinoties, ka fosilie energoresursi strauji izsīkst un to cenas pieaug, viens no izvirzītajiem mērķiem enerģētikas sektorā ir fosilā kurināmā patēriņa samazināšana, arvien vairāk nākotnē paļaujoties uz atjaunojamiem energoresursiem. Rezultātā kurināmās koksnes imports no citām Āzijas valstīm un Ziemeļamerikas jau tuvākajos gados Dienvidkorejā un Japānā palielināsies, ziņo „Wood Resource Quarterly”.

Japānas un Dienvidkorejas valdības jau apstiprinājušas konkrētus plānus, kas paredz palielināt atjaunojamo un videi draudzīgo energoresursu patēriņu. Dienvidkorejā akceptētie ierosinājumi enerģētikas stratēģijā paredz samazināt valsts atkarību no importētajiem fosilajiem energoresursiem un tā vietā investēt atjaunojamās enerģijas (t.i. vēja, saules, biomasas un hidroenerģijas) tehnoloģijās pašmāju tirgū. Ilgtermiņa plāns ir palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņa bilancē no mazāk kā 4% 2011.gadā līdz 6,1% 2020.gadā un līdz 11,5% 2030.gadā. Daļa no šī plāna īstenošanas ir valdības uzsāktā programma, kuras ietvaros paredzēta astoņu jaunu koksnes granulu rūpnīcu būvniecība, kā arī šī kurināmā importa iespēju izpēte. Izvirzītais mērķis ir palielināt valstī kopējo granulu patēriņu no mazāk nekā dažiem 100 tūkstošiem tonnu 2011.gadā līdz 5 miljoniem tonnu 2020.gadā. Nepieciešamo granulu ražošanas izejvielu bāzi nodrošinās vietējās kokzāģētavas. Taču šis apjoms nebūs pietiekams, tāpēc Dienvidkorejai, tās ambiciozā plāna – 6,1% sasniegšanai nākamo astoņu gadu laikā, nāksies ievērojami palielināt importu. Saskaņā ar provizoriskiem datiem, importēto granulu īpatsvars Dienvidkorejā 2020.gadā veidos 75 – 80% no visa granulu patēriņa. Dažas no lielākajām energokompānijām valstī apsver iespējas šo biokurināmo importēt no Austrālijas, Vjetnamas, Indonēzijas, Filipīnām, Kanādas un ASV.

Japāna ir otra Āzijas valsts, kurā jau tuvākajā nākotnē gaidāms enerģētisko šķeldu un koksnes granulu importa kāpums. Šeit pāreja uz alternatīvu energoresursu izmantošanu notiek saistībā ar pērn notikušo kodolavāriju Fukušimas atomelektrostacijā. Pat ja pēc šīs katastrofas dažas atomelektrostacijas Japānā turpinās darboties, enerģijas ražošanā kodolenerģijai šajā valstī nekad vairs nebūs tik liela nozīme kā iepriekš. Arī Japānā arvien lielāks uzsvars nākotnē tiks likts uz atjaunojamiem energoresursiem. Un viens no šiem enerģijas avotiem visticamāk būs arī biomasa. Līdz šim Japānā importēts ļoti ierobežots koksnes granulu daudzums, galvenokārt no Kanādas. Taču pilnīgi iespējams, ka jau tuvāko gadu laikā gan granulu, gan enerģētisko šķeldu imports Japānā sāks jūtami pieaugt.

 

Avots:www.worldofbioenergy.com

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *