Nomedīto meža dzīvnieku skaits attiecībā pret noteikto limitu samazinās

Varētu domāt, ka mednieki cenšas nomedīt vairāk, taču līdzšinējā statistika rāda pretējo.

Limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās katru gadu nosaka Valsts meža dienests (VMD), ņemot vērā arī mednieku un zemnieku viedokļus, apgalvo VMD Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš. Cipari viņa teikto apstiprina. Palielinoties savvaļas dzīvnieku apjomam, kļūst lielāks arī pieļaujamais limitēto medījamo dzīvnieku skaits jeb medību limits. Jau pieminētajām mežacūkām 10 gados tas ir pieaudzis teju četras reizes: 2002./2003. gada sezonā bija atļauts medīt 15 309, bet šogad – 59 170 dzīvniekus, staltbriežiem – divtik: no 4952 pirms desmit gadiem līdz 10 432 šosezon. Taču medību sekmes parāda, ka nomedīto dzīvnieku skaits attiecībā pret limitu samazinās. Piemēram, pēdējās divās medību sezonās mednieki nomedījuši tikai nedaudz vairāk par pusi no atļautajiem rukšiem. Aizpērn no atļautajām 46 652 mežacūkām nomedītas 25 568, pērn no 50 582 dzīvniekiem – 26 332. Arī staltbriežiem vērojama limitu neizpilde. Aizpērn no noteiktā limita – 7196 – nomedīti 4888 brieži, pērn no 8384 – 5606.

Par šādiem rezultātiem nebūtu jāsatraucas, ja ne savvaļas dzīvnieku nodarītie postījumi laukiem un mežiem, kas katru gadu kļūst lielāki un lielāki. Par mežacūku un staltbriežu kaitējumu lauksaimniecībai šogad sastādīti 118 akti, no tiem lielākā daļa attiecas uz Ziemeļvidzemi un Ziemeļkurzemi, liecina līdz šim apkopotā VMD informācija. Izskatās, ka mednieki netiek galā ar vienu no saviem pienākumiem – regulēt dzīvnieku skaitu cilvēka un dabas mierīgas līdzāspastāvēšanas vārdā. J. Ozoliņam ir divi izskaidrojumi: “Tas vienkāršākais – egoistiskie un netālredzīgie mednieki apzināti neizpilda limitus. Viņi grib, lai cūku bars ir lielāks un medības – ērtas. Otrs – lokālas neorganizētības dēļ rodas tā saucamās brīvās platības, kurās medības nedrīkst notikt un kurās, piemēram, tik viltīgam dzīvniekam kā mežacūka ir lielas iespējas paglābties.” Medību daļas vadītājs rēķina, ka šādas platības sasniegušas 15 – 20% no potenciāli apmedījamām teritorijām, taču aprēķinā ietilpst arī aizsargājamās platības, kur medības ir aizliegtas.

 

Avots:“Latvijas Avīze” (04.10.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *