Par zemes izmantošanas ierobežojumiem atlīdzību maksās no ES fondiem

Lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu īpašniekiem, kuru īpašumi atrodas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (“Natura 2000”) un mikroliegumos, par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ik gadu maksās atlīdzību no Eiropas Savienības (ES) fondiem, ievērojot tiesību dokumentus par ES atbalsta maksājumiem. To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais jaunais likumprojekts “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”, kas būtībā paredz līdz šim likumā noteikto kompensācijas veida maiņu – vienreiz maksājamās atlīdzības un zemes atpirkšanas vietā būs ikgadēji atbalsta maksājumi. Ministru kabinetā iesniegtais likumprojekts nomainītu pašlaik spēkā esošo likumu “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”, kuru Saeimā pieņēma jau 2005. gadā.

Kā zināms, arī pašlaik spēkā esošais paredz tiesības uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Taču tās gan vairāk ir uz papīra, pakļaujoties Eiropas Komisijas prasībām. Ne pērn, ne šogad nevienam atlīdzību nemaksā. Sākumā likumā ierakstītā zemes maiņa, vēlāk zemes atpirkšana kā viens no atlīdzības veidiem, kā arī gadskārtējie maksājumi tika vairākkārt atlikti, jo valstij nekad nav pieticis naudas šiem pasākumiem.

Par mežiem un lauksaimnieciski izmantojamu zemi citās valsts aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos, kuras nav “Natura 2000” sarakstā, atlīdzību ik gadu maksātu no valsts budžeta. Kopējā šādu teritoriju platība ir 5143 ha. Likumprojektā klāt gan ir maza, toties svarīga piebilde – atbilstoši šim nolūkam valsts budžetā paredzētās naudas apmēram. Savukārt par aizsargājamām teritorijām, kuras noteikusi vietējā pašvaldība, – atbilstoši šim nolūkam pašvaldības budžetā piešķirtās naudas apmēram. Valdība pašlaik plāno, ka par papildu finanšu piešķiršanu kompensācijām spriedīs, tiklīdz sāksies gadskārtējo valsts budžeta projektu sagatavošana un atbilstoši budžeta finansiālajām iespējām.

Ministrijā lēš, ka 2013. gadā un turpmākajos gados kompensācijām valsts budžetā būs jāatrod 462 000 latu. Savukārt ikgadējiem atbalsta maksājumiem no Eiropas Savienības fondiem būs nepieciešami 4,06 miljoni latu. Plānotā likme par hekt­āru, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte, var sasniegt līdz 110 latiem gadā, par aizliegtu galveno cirti – līdz 90 latiem gadā, un par aizliegtu kailcirti – līdz 30 latiem gadā, par lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem – līdz 30 latiem gadā. Ja līdz gada beigām Saeimā apstiprinās šo likumprojektu, tas būs spēkā no 2013. gada 1. janvāra. Kārtību, kā un par kādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem zemes īpašnieki varētu saņemt šo atlīdzību, kā arī tās apmēru Ministru kabinets noteiktu līdz 2013. gada 1. aprīlim.

Uzziņai: Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (“Natura 2000”) Latvijā ir iekļautas 327 teritorijas – četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 237 dabas liegumi, 37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, deviņi dabas pieminekļi, trīs Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta zonas un 24 mikroliegumi. Tās kopā aizņem 12% jeb 793 265 ha no Latvijas teritorijas kopplatības.

 

Avots:“Latvijas Avīze” (05.10.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *