Vietējais koksnes biomasas patēriņš enerģijas pārvēršanā turpina pieaugt

Perspektīvā koksnes biomasas patēriņš līdz ar šo resursu izmantojošo siltuma un elektroenerģijas ražotāju skaitu, kā arī ražošanas jaudām būtiski pieaugs. To apliecina realizētie, topošie un plānotie koksnes biomasas enerģijas pārvēršanas projekti. Piemēram, 2011.gada rudenī jaunu 6,7 MW biomasas koģenerācijas staciju Jēkabpilī atklāja SIA Ošukalns”. Veicot katlu mājas rekonstrukciju un papildus esošajiem diviem šķeldu katliem uzstādot vēl divus analogus katlus ar kopējo jaudu 10 MW, pērn rudenī pāreju uz biomasas patēriņu īstenojusi arī SIA „Tukuma siltums”. Lai paaugstinātu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas apjomus no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī nodrošinātu iztrūkstošo ražošanas jaudu pilsētas centralizētās siltumapgādes tīklā, jaunu koģenerācijas staciju ar jaudu 3 MW siltuma un 0,7 MW elektroenerģijas, pērn Kuldīgā uzbūvēja SIA „Kuldīgas siltumtīkli”. Pabeidzot kādreizējās ar mazutu kurināmās koģenerācijas stacijas telpas rekonstrukciju, zaļo enerģiju Gulbenē šogad uzsācis ražot arī uzņēmums SIA „Bioinvest”. Krietni lielākas jaudas koģenerācijas stacija tapusi Launkalnē, kur uzstādītā siltumenerģijas ražošanas jauda ir 15 MW un elektroenerģijas ražošanas jauda – 6,5MW. Līdz ar šīs spēkstacijas laišanu ekspluatācijā ikgadējais vietējās koksnes biomasas (pamatā šķeldu un mizu) patēriņš pieaugs par aptuveni 324 tūkst. ber.m3. Nedaudz mazāku (ap 14 MW) biomasas koģenerācijas staciju līdz aptuveni 2015.gadam SIA „Graanul Invest” iecerējis uzbūvēt arī Inčukalnā. Pāreju no dabasgāzes uz atjaunojamiem energoresursiem siltuma ražošanā pašu vajadzībām īstenojis arī kokskaidu plātņu ražotājs „Bolderāja Ltd”.

SIA „Liepājas enerģija” izsludinātajā konkursā par šķeldas piegādi jaunajai biokoģenerācijas stacijai pieteicās 21 uzņēmums, no kuriem atlasīti pieci labākie piedāvājumi. Jaunās stacijas darba nodrošināšanai kopumā nepieciešami ap 110 tūkst. kubikmetru šķeldas gadā. Lai arī Latvijai kā mežu lielvalstij tas nav liels daudzums, tā ir šķeldas realizācijas papildu iespēja vietējā tirgū, kas dod lielāku stabilitāti un drošību šķeldas ražotājiem realizācijas jomā, norāda viens no uzvarētājiem iepirkumā, SIA „Sveaskog Baltfor” tirdzniecības un loģistikas vadītājs Jānis Mazītis. Zinot, ka stacija ir moderns projekts, tā būs piemērota šķeldas izmantošanai visai plašā kvalitātes diapazonā, viņš lēš. Tā kā šķeldas iepirkšana plānota pēc tās enerģētiskās vērtības, nevis beramajiem kubikmetriem, paredzams, ka tas ļaus ražotājiem uzlabot piegādājamā materiāla kvalitāti, nezaudējot spēju piedāvāt konkurētspējīgu cenu, kas būs izdevīgi gan siltuma ražotājam, gan piegādātājam. Jaunās biokoģenerācijas stacijas projekts noteikti ietekmēs eksportētās šķeldas cenu, kas, palielinoties pieprasījumam (patēriņam) vietējā tirgū, varētu nedaudz pieaugt, tomēr eksports noteikti neapstāsies, jo resursu reģionā ir vairāk, nekā nepieciešams Liepājas jaunajai stacijai, norāda uzņēmuma „Liepājas enerģija” vadība. Tas, kā atšķirsies eksporta cena un Liepājas biokoģenerācijas stacijas šķeldas cena, būs atkarīgs no šķeldas tirgus situācijas. Tā kā šķeldas cena Liepājā tiek noteikta iepirkšanas procedūrā uz visu apkures sezonu un konkurss tiek rīkots pavasarī, paredzams, ka cena Liepājai apkures periodā, visticamāk, būs zemāka kā eksporta cena, paredz uzņēmums. Līdz šā gada beigām tiks pilnībā pabeigts arī AS „Rīgas Siltums” visapjomīgākais projekts „Siltumcentrāles „Ziepniekkalns” biokurināmā koģenerācijas energobloka ar elektrisko jaudu 4 MW izbūve”, kur plānotais biokurināmā koksnes šķeldas patēriņš paredzēts līdz 152 tūkst. ber.m3 gadā, AS „Remars-Rīga” biomasas koģenerācijas stacijas būvniecības projekts Rīgā un SIA „Saldus Enerģija” īstenotais projekts Saldus novadā. Līdz gada beigām jaunu biomasas koģenerācijas staciju ar jaudu 3 MW siltumenerģijas un 0,9 MW elektroenerģijas plānots laist ekspluatācijā arī Smiltenē. Projektu īsteno firma „SM Energo” ar mērķi padarīt efektīvāku siltuma ražošanu un palielināt esošo šķeldu katlu siltuma ražošanas jaudas. Vēl divas jaunas koģenerācijas stacijas ar kopējo šķeldu patēriņu gadā ap 215 tūkst. ber.m3 līdz gada beigām tiks atklātas Madonas novadā.

Ceturtdien, 4.oktobrī, Valkā oficiāli atklāta pirmā Igaunijas elektroenerģijas ražošanas kompānijas „Eesti Energia” koģenerācijas stacija Latvijā – „Enefit Power&Heat Valka”. Spēkstacijas elektroenerģijas ražošanas jauda ir 2,4 MW un siltumenerģijas ražošanas jauda – 8 MW. Kā kurināmais stacijā tiks izmantota galvenokārt šķelda (gadā ap 120 tūkst. ber.m3). Kopējās investīcijas šajā projektā veido 10 miljonus eiro, no kuriem 36% ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums, kas paredzēts atjaunojamo energoresursu izmantošanas attīstības projektiem. Pašlaik Igaunijas valstij piederošā kompānija „Eesti Energia” būvē vēl trīs koģenerācijas stacijas Igaunijā, savukārt Latvijā tiek izvērtēti vairāki jauni investīciju projekti spēkstaciju izveidei un attīstībai. Pateicoties jaunajai biomasas koģenerācijas stacijai, šajā apkures sezonā Valkā siltuma tarifs būs par 3,6% zemāks, iedzīvotāji saņems kvalitatīvāku siltumu, samazināsies vides piesārņojums, kā arī radīsies jaunas darbavietas.

Liela biomasas projekta realizācija šobrīd turpinās Jelgavā. Jau vēstīts, ka pašlaik Jelgavā centralizēto siltumu saražo dabasgāzes koģenerācijas stacija, bet plānots, ka nākotnē 85% no centralizētās siltumenerģijas Jelgavā tiks saražota no biomasas. Šis ir līdz šim lielākais biomasas projekts, kā arī vienas no pēdējo gadu lielākajām ārzemju investīcijām Latvijā, ko realizēs Somijas uzņēmums „Fortum”. Visā projektā plānots ieguldīt 76 milj. eiro, no kuriem 6 milj. eiro būs ES struktūrfondu līdzfinansējums. Plānots, ka līdz šim lielākā biomasas koģenerācijas stacija (ar jaudu 45 MW siltuma un 23 MW elektroenerģijas) darbu sāks 2013. gada apkures sezonā, un nākamgad Jelgavas iedzīvotāju apkures tarifi, pateicoties jaunajai stacijai, varētu būt par aptuveni 10% zemāki nekā pašlaik.

Prognozēts, ka jau ap 2014. gadu varētu veidoties situācija, kad dedzināmās koksnes eksports no Latvijas jauno un rekonstruēto biomasas staciju dēļ var būtiski sarukt.

 

Avots:www.db.lv

www.zm.gov.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *