Investīcijas bērzu pārstrādē veicinājušas vēlmi pensiju fondu veidot, stādot bērzus

Lielisks pensiju fonds. Tā par savu bērzu plantāciju saka viens no lielākajiem mežu īpašniekiem Latvijā. Pirms 12 gadiem, kad neauglīgā zemē iestādīja bērza stādus, Edgars Dupužs vēl nezināja, ka mainīsies Meža likums un bērza finieris būs tik pieprasīts, un arī pats bērzs tik ļoti ātri un labi augs – pirmo peļņu reāli var saņemt jau 20 gadu vecā bērzu audzē; 40 – 50 gados auglīgās zemēs ir iespējams iegūt arī augstvērtīgus sortimentus finierim. Respektīvi, pat 40 gadīgam cilvēkam jau ir savs pensiju fonds, nemaz nerunājot par jauniešiem.

Edgars atzīst, ka pirms 12 gadiem saskārās ar lielu neizpratni – kāpēc viņš stāda kokus, ko vēl Padomju laikos bija pieņemts uzskatīt par nezāli. Kopš tā laika pagājis tikai nedaudz vairāk kā desmit gadu, bet jau tagad ar izbrīnu var konstatēt, ka nesen stādītie bērzi šajā laikā izauguši ļoti cienījami, stāsta bērzu jaunaudzes īpašnieks Edgars. Izmanījies arī Meža likums – tādā ziņā, ka bijušās lauksaimniecības zemēs stādījumus var reģistrēt kā plantāciju mežu bez cirtmeta, respektīvi, zāģē tad, kad īpašnieks uzskata, ka pasākums ir ekonomiski pamatots. Kvalitatīvs un mērķtiecīgi audzēts bērzs ciršanai piemērotu diametru sasniedz aptuveni 40 gadu vecumā, tas ir, vismaz divas reizes īsākā laikā nekā priede, turklāt bērzs ir izturīgāks – to neapdraud slimības un arī kukaiņi nekaitē. Bērzam kā sugai ir vismazāk dabiskie ienaidnieki Latvijā. It sevišķi meža zvēri, kas ir savairojušies lielos apjomos, tāpēc nav nepieciešama stādiņu apstrāde ar repelentu vairāku gadu garumā. Ļoti būtiska ir meža kopšana. Latvija patiešām ir mežu zeme – jebkura lauksaimniecības zeme, kas atstāta novārtā, ātri apmežojas. Taču rūpīgi kopta plantācija noteikti būs daudz ienesīgāka tās īpašniekam. Tāpat ir ļoti svarīgi atjaunot dabiskās ūdens noteces, kas gadu gaitā ‘aizsērē’, tāpēc meliorācija ir ārkārtīgi svarīgs priekšnoteikums, lai mežs būtu augstražīgs. Kvalitatīvā mežsaimniecībā no viena hektāra var iegūt aptuveni 350 līdz 450 kubikmetrus, kas nozīmētu 7000 latu ienākumus. Pretstatā, nekopjot jaunaudzi, ienākumi būtu vairākus tūkstošus latu mazāki.

Vislielākās investīcijas Latvijas rūpniecībā tiek veiktas tieši bērza apstrādē. Redzot stratēģiju, kāda ir finieru ražotājiem, pieprasījums pēc finiera saglabāsies liels, prognozē meža īpašnieks. Turklāt šajā kokapstrādes sektorā tiek gatavoti produkti ar ļoti augstu pievienoto vērtību, kam noteikti būs tirgus arī nākotnē. To, ka bērza apaļkoksne ir pieprasīta prece, atzīst arī lielākā bērza pārstrādātāja, uzņēmuma „Latvijas Finieris” bērza saplākšņu rūpnīcas „Lignums” direktors Arvis Švanks. Ja mēs esam konkurētspējīgi un piedāvājam kvalitatīvu produkciju par konkurētspējīgu cenu, tad ir iespējas augt arī tālāk, pārliecināts A. Švanks. Bērza saplāksnim ir sava nākotne dēļ tā vien, ka tas ir pietiekami unikāls produkts ar savām fizikāli mehāniskajām īpašībām un dekoratīvajām īpašībām – bērzam piemīt gan svars, gan izturība, tāpēc gala produktu var plaši izmantot arī industriālos projektos. Bērza saplāksni izmanto tehniski prasīgās nozarēs – auto ražošanā, būvniecības aprīkojuma, ceļazīmju un arī sporta inventāra un kuģu būvē. Piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes tankeru izolācijas paneļos. Viens šāds tankers lieluma ziņā ir līdzvērtīgs četriem futbola laukumiem. Un tam ir nepieciešams 700 līdz 4000 kubikmetru saplākšņa, kas nozīmē ap 120 smagās automašīnas šī apjoma pārvadāšanai, stāsta Jolanta Medne, AS „Latvijas Finieris” Padomes biroja vadītāja.

Avots: LTV1 raidījums “Viss notiek”. Rubrika “Ideju mežs” (08.10.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *