J. Biķis: Tikai algu kāpums apturēs strādājošo aizbraukšanu

“Ja darba samaksa neaugs, ārvalstīs strādājošie neatgriezīsies. Tas novedīs pie ražošanas sašaurināšanās”, tā intervijā laikrakstam “Diena” stāsta AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Juris Biķis.

Atalgojuma jautājums ir ļoti aktuāls. Kopš strādājam vienotā Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā, izlīdzinājušās visas izmaksas, piemēram, koku cenas Latvijā ir vienādas ar citu Eiropas valstu cenām, tāpat arī energoresursu cenas, bet darba samaksa Latvijā ir būtiski zemāka. Lai samaksa mūsu valstī būtu Eiropas Savienības līmenī, tai būtu jābūt ap 1000 latiem neto, aptuveni tā. Ja situācija nemainīsies – nevis ārvalstīs strādājošie atgriezīsies, bet cilvēki turpinās intensīvi braukt prom no Latvijas, un tas novedīs pie ražošanas samazināšanās mūsu valstī. Katram Latvijas uzņēmumam šodien jābūt plānam, kā nodrošināt darba algu kāpumu. Pamatā atbilde ir visiem viena: palielinot darba ražīgumu. Savukārt tas, kā panākt algu kāpumu, kas pamatojas uz lielāku produktivitāti, atkarīgs no uzņēmuma specifikas. Ja runājam par ražojošu uzņēmumu, jānomaina tehnika, jāmodernizē tehnoloģijas, jārūpējas par jaunu produktu izstrādi. Kopumā Latvijā nodokļi nav lieli, jautājums ir par struktūru attiecībā uz darbaspēka nodokļiem un kapitāla nodokļiem. Kas attiecas uz pašvaldību līmeni, tad gan jāatzīst, Igaunijā pašvaldību attieksme ir atbalstošāka ražošanas attīstībai savā teritorijā nekā mūsu valstī, bet atbalstu nodrošina Eiropas Savienības finanšu instrumentu piesaiste. Ja Igaunijas pašvaldības teritorijā notiek privātās iniciatīvas, tad pašvaldības jautājumu risināšanai tiek piešķirts Eiropas Savienības līdzfinansējums. Arī veidojot ražotni Kohilā, piedzīvojām, ka pašvaldība bija ļoti gandarīta par mūsu ieguldījumu, jo saņēma finansējumu Eiropas Savienības investīciju veidā. Savukārt Latvijā nav mehānisma, kas pašvaldības motivētu savā teritorijā attīstīt ražošanu. Tāpēc daudzos gadījumos mūsu valstī veidojas situācija, ka iedzīvotāji kokapstrādi, mežizstrādi vai vispār jebkādu ražošanu uzskata par traucējošu faktoru. Šādu attieksmi no iedzīvotājiem pārņem arī pašvaldību vadītāji.

Runājot par Latvijas uzņēmumu eksporta veiksmes stāstu laikā, kad eirozonā jūtama ekonomiskā nedrošība, J. Biķis skaidro, ka šobrīd Latvijas uzņēmumiem saglabāt eksporta apjomu ļauj pareizi izprasts pieprasījums tirgū un veiksmīgi izveidota sadarbība ar daudzām valstīm, nekoncentrējoties tikai uz dažām. Ja runājam par mūsu pieredzi, palīdz tas, ka strādājam 50 valstīs visā pasaulē – Eiropā, Tālajos Austrumos, tagad arī Turcijā -, un mums ir vairāk nekā 1100 piegādes vietu, turklāt piedāvājam plašu produktu klāstu.

 

Avots:“Diena” (09.10.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *