Krievijas apaļkoku vidējā eksporta cena gada laikā pazeminājusies par 14%

Saskaņā ar Krievijas Federālā Muitas dienesta datiem, augusta mēnesī no Krievijas tika izvests par 3% mazāk apaļkoku nekā jūlijā – 1,51 miljons kubikmetru 125 miljonu dolāru vērtībā. Naudas izteiksmē lielāks eksporta samazinājums – par 5% – skaidrojams ar Krievijas koksnes cenu pazemināšanos pasaules tirgū par 2%. Analizējot šā gada cenu dinamiku, jāatzīmē, ka Krievijas apaļkoku eksporta cenas sāka pazemināties jau kopš aprīļa. Uz tālākām pierobežas valstīm cenas katru mēnesi pazeminājās par 2 – 5%, augustā krītoties vēl par 2% – līdz 82,5 USD/m3, savukārt uz tuvākajām pierobežas valstīm vidējā apaļkoku eksporta cena augustā paaugstinājās par 10% līdz 78,5 USD/m3. Krievijas apaļkoksne kļuvusi lētāka arī raugoties gada griezumā – ja 2011.gada augustā tās vidējā cena bija 95,8 USD/m3, tad šogad – 82,3 USD/m3.

Kopumā 2012.gada pirmo astoņu mēnešu laikā no Krievijas izvesti 11,52 milj. m3 apaļo kokmateriālu (-18%) 1,02 miljardu dolāru vērtībā (-24%). Apaļkoku eksporta kritumu gada griezumā ietekmējusi nestabilitāte gan kopējā pasaules, gan Eiropas koksnes produktu tirgū. Turklāt augustā vēl bija spēkā iepriekšējās neapstrādāto kokmateriālu izvedmuitas nodevu likmes – 25% apmērā. Septembrī, saskaņā ar jauno kārtību, šīs likmes samazinātas: līdz 13% – egles, līdz 15% – priedes zāģbaļķiem un līdz 7% – bērza papīrmalkai. Uz tuvās pierobežas valstīm (galvenokārt uz Uzbekistānu un Kazahstānu) gada pirmajos astoņos mēnešos no Krievijas kopumā eksportēti 371,0 tūkst.m3 apaļkoku – par 50% vairāk nekā gadu iepriekš.

Nepārprotams līderis starp Krievijas bērza apaļkoku importētājvalstīm ir Somija, tās tirgus daļai veidojot vairāk kā 65%. Lielā Somijas interese par Krievijas bērza koksni nav nejauša – kopš 2004.gada pierobežas teritorijā uzceltas aptuveni desmit celulozes un papīra rūpnīcas, kas orientētas uz Krievijas koksnes resursu patēriņu. Tas izskaidro, kāpēc Somijas kokrūpnieki tik aktīvi uzstāja uz to, lai, Krievijai iestājoties PTO, tiktu samazinātas apaļo kokmateriālu izvedmuitas nodevu likmes. Somija no Krievijas importē gan lapu koku, gan skuju koku apaļkokus, kur bērza sortimentu īpatsvars importa struktūrā sastāda līdz 85%. Šā gada astoņos mēnešos uz šo valsti no Krievijas eksportēti aptuveni 1,5 milj. m3 bērza papīrmalkas un virs 257,0 tūkst. m3 – skujkoku.

Lai arī pēc 2007.gada saistībā ar Krievijas īstenoto politiku un apaļkoku izvedmuitas nodevu likmes paaugstināšanu no 6,5% līdz 20% un 2008.gadā – līdz 25% apaļkoku eksports uz Ķīnu sāka samazināties, skujkoku apaļkoku segmentā tā joprojām ir pārliecinoši vadošā importētājvalsts – piegādes uz Ķīnu veido 82% no visa Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta. Turklāt pēdējo trīs gadu laikā aktīvāk koksni Ķīnas tirgum sākušas piegādāt arī Jaunzēlande un ASV. Saskaņā ar Krievijas austrumu daļā esošo muitas dienestu datiem, 2012.gada pirmajos astoņos mēnešos uz Ķīnu no Krievijas eksportēti aptuveni 5,3 milj.m3 skujkoku apaļkoku (-15%) un aptuveni 525,0 tūkst.m3 bērza sortimentu, kas apaļkoku eksporta struktūrā sastāda 9%.  Lielāko Krievijas koksnes importētāju vidū ir arī Koreja un Japāna.

 

Avots:www.lesonline.ru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *