Biznesa attīstības perspektīvas Japānas skujkoku zāģmateriālu tirgū

Ņemot vērā saspīlēto ekonomisko situāciju Eiropā, aizvien vairāk uzņēmēju sāk lūkoties tālu pāri ierastajām robežām daudz eksotiskāku valstu virzienā. Viens no šādiem potenciālajiem tirgiem neapšaubāmi ir Japāna – valsts ar augstu dzīves līmeni, lielu iedzīvotāju, tātad arī patērētāju skaitu un stabilu ekonomiku.

Jau šobrīd Latvijai ar Japānu ir ciešas tirdzniecības saites – 2011. gadā eksportētas preces un pakalpojumi 27,6 miljonu latu apmērā. No tām lauvas tiesu veidoja zāģmateriāli. Taču uzņēmēji, kas sadarbojas ar Japānu jau ilgus gadus, brīdina: tirgus nebūt nav viegli iekarojams, un stabilu partnerattiecību izveide prasa labu japāņu mentalitātes pārzināšanu, nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti un precīzus piegādes termiņus.

Uzņēmēji, kuri strādā Japānas tirgū, atzīst, ka pagaidām pieprasījums pēc priedes un egles zāģmateriāliem ir augsts – aktīvi rit pagājušā gada zemestrīcē un cunami nopostīto pilsētu un ciematu atjaunošanas darbi. Viss gan liecina, ka tas neturpināsies ilgi – 2014. gadā Japānas valdība plāno palielināt pievienotās vērtības nodokli, un paši japāņi atzīst, ka tas noteikti ietekmēs patēriņu. Tāpat pieprasījums pēc importa zāģmateriāliem varētu samazināties, aktivizējoties vietējo koksnes resursu izmantošanai. Japānas valdība ir iezīmējusi lauksaimniecību, mežsaimniecību un zvejniecību kā prioritārās nozares savā Vispārējā Japānas atdzimšanas stratēģijā, kuru Ministru kabinets apstiprināja 31. jūlijā. Cita starpā tā paredz dubultot valsts pašapgādi ar zāģmateriāliem līdz vairāk nekā 50% kopējā patēriņa. Šobrīd vietējie zāģmateriāli nodrošina 26%. Līdz ar to jau ar nākamo gadu Japānas valdība plāno piešķirt „eko punktus” iedzīvotājiem, kuri māju būvniecībā izmantos vietējos zāģmateriālus, vēstīts japāņu laikraksta The Daily Yomiuri interneta vietnē. Vēlāk tos būs iespēja apmainīt pret mēbelēm un citām sadzīves precēm. Japānas Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības ministrija 2013. gada fiskālajā budžetā šādām subsīdijām plāno iedalīt aptuveni desmit miljardus jenu (70 miljonus latu). Eksperti lēš, ka, ceļot vidēja izmēra koka māju, tās īpašnieks varēs saņemt no 200 līdz 300 tūkstošiem „eko punktu”, no kuriem katrs būs vienas jenas vērtībā. Pārrēķinot latos, tas nozīmēs, ka, izmantojot vietējos koksnes materiālus, īpašnieks saņems 1 390 līdz 2 080 latu lielu atbalstu.

Viens no Latvijas uzņēmumiem, kas jau ilgi darbojas Japānas tirgū, ir SIA „Lameko Impex”. Tā pārdošanas direktors Intars Āboliņš skaidro, ka, lai gan pagaidām pieprasījums tālajā austrumu valstī ir, problēmas rada atbilstošu izejmateriālu deficīts. Japāņus interesē konkrēti garumi, kas atšķiras no Eiropas tirgū ierastajiem, līdz ar to par šāda sortimenta zāģbaļķiem nākas maksāt dārgāk. Turklāt Japānai paredzētos zāģmateriālus var ražot tikai no ierobežotas diametru grupas zāģbaļķiem.

Lielie Latvijas ražotāji, tādi kā „Vika Wood”, „Kurekss”, „AKZ”, „Stora Enso” vai „Pata AB”, kas Japānas tirgum ražo līmēto sagatavju lameles, ar šo problēmu saskaras mazāk. Lai gan arī šai gadījumā ir sava specifika. Piemēram, nepieciešamība izžāvēt koksni līdz 12% mitruma, kas prasa lielas investīcijas kaltēs. Vēl kāda Japānas specifika – ņemot vērā atšķirīgo klimatu, zāģmateriālu izmēri un būvniecības tradīcijas atšķiras atkarībā no konkrētā reģiona, kam tie paredzēti. Līdz ar to, ja laba sadarbība izveidojusies ar vienu klientu, atrodot nākamo no citas Japānas prefektūras, iespējams, nāksies pārplānot visu ražošanas procesu.

Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Japānā V.E. Pēteris Vaivars atzīst, ka japāņiem izveidojies pozitīvs stereotips par Ziemeļeiropas produktu kvalitāti un viņu mentalitātei ir tuvas skandināvu mājbūves tradīcijas. Maksimāli tiecoties pēc dabiskas vides, japāņi būvniecībā, īpaši interjerā, ļoti plaši cenšas izmantot koku. Tajā pašā laikā māju kalpošanas laiks nav paredzēts ilgāks par 20-50 gadiem, līdz ar to, lai gan izejmateriāli tiek izraudzīti kvalitatīvi, liela nozīme ir arī cenai.

Ja radusies interese par Japānas tirgu, viens no labākajiem veidiem, kā uzzināt papildu informāciju par šīs valsts biznesa vidi, ir vērsties Latvijas Investīciju un attīstība aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā Japānā. Tās vadītāja Alīna Aščepkova sola palīdzēt gan ar potenciālo sadarbības partneru meklēšanu, gan pareizu mārketinga instrumentu izvēli. Viņa atzīst, ka tāpat kā citur pasaulē arī Japānā viens no labākajiem tirgus iekarošanas veidiem ir izstādes. Jāatceras tikai, ka arī izdalei paredzētie materiāli un vizītkartes jāgatavo japāņu valodā – pretējā gadījumā tie turpat stendā vien paliks. Un, pirms doties, noteikti vērts izlasīt kādu grāmatu par japāņu kultūru un saskarsmes etiķeti.

 

Avots: Žurnāls “Baltijas Koks” (Septembris, 2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *