Celulozes rūpnīcas būvniecības projekts Līvānos atbalstu valdībā negūst

Investori gatavi ieguldīt celulozes rūpnīcas celtniecībā pie Līvāniem vienu miljardu eiro. Šis Latvijā ir trešais celulozes rūpnīcas būves mēģinājums. Taču valdība to neatbalsta. Tiešām – kāpēc gan meža īpašniekiem no Latgales būtu jāved papīrmalka kādus 200 – 300 kilometrus uz ostām Rīgā, ja to varētu pārstrādāt turpat uz vietas? Turklāt rastos arī jaunas darba vietas.

Latvijā pagājušajā gadā nocirsti vairāk nekā 4,5 miljoni kubikmetru papīrmalkas. Lielākā daļa no šī apjoma – nepilni 4 miljoni kubikmetru – eksportēti. Tā praktiski ir visa papīrmalka, kas der celulozes ražošanai. Puse šī sortimenta apjoma tiek iegūta akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) apsaimniekotajās platībās. SIA “Nord Papyrus” valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs, kurš pārstāv potenciālos rūpnīcas cēlājus, gatavs paskaidrot, ko tieši investori domā, lūdzot valdībai atbalstīt celulozes rūpnīcas būvi. I. Zorgenfreijs: “Mēs prasām dokumentu no Ministru kabineta vai Ekonomikas ministrijas, kas kaut vienā teikumā apliecinātu, ka Latvijas valdība šo projektu atbalsta. Taču mums saka – nekādā gadījumā! Tas esot pretrunā ar brīvās konkurences likumiem. Divas reizes 2010. un 2011. gadā esam piedalījušies Lielo investoru padomes sēdē. Tur mums stāstīja, ka daudz koksnes nākotnē vajadzēs kurināmajam Lielbritānijā un ka 2030. gadā arī Latvijā degvielu ražos no koksnes.”

I. Zorgenfreijs skaidro, ka investors nekad neieguldīs lielu naudu tādas valsts ekonomikā, kur nav zināma valdošās varas attieksme pret viņa iecerēto projektu. Un nepieciešamas arī garantijas, ka pusi no rūpnīcai nepieciešamā koksnes daudzuma varēs pirkt no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, slēdzot ilgtermiņa līgumu par papīrmalkas piegādēm par gada vidējām tirgus cenām Eiropā. Otra puse nepieciešamā izejvielu apjoma tiktu pirkta no privātajiem meža īpašniekiem. Plānots, ka celulozes rūpnīca gadā pārstrādātu divus miljonus kubikmetru papīrmalkas un vienu miljonu kubikmetru šķeldas. Rūpnīca Latvijas kopproduktā dotu 300 miljonus latu un radītu aptuveni 200 jaunas darba vietas.

Vai valsts mežu apsaimniekotāji būtu gatavi daļu no papīrmalkas pārdot vietējai celulozes fabrikai par tirgus cenu? “LVM” valdes priekšsēdētāja Roberta Strīpnieka atbilde liecina par to, ka viņš nav pārliecināts, vai resursi tiks pārdalīti par labu jauniem spēlētājiem un vai celulozes ražošana šajā situācijā būtu pats labākais variants. R. Strīpnieks: “Celulozes rūpnīca nav vienīgā alternatīva, kā pārstrādāt sīkkoksni, gūstot lielāku pievienoto vērtību. Bez tam Latvijā de facto jau ir celulozes rūpnīca, liela mēroga ražotājs, kas pērk papīrmalku – tā ir plātņu rūpnīca Bolderājā. Tur koksnes patēriņš jau pārsniedz vienu miljonu kubikmetru gadā. Tās jau ir vidējas celulozes rūpnīcas jaudas.” Arī Meža un koksnes attīstības institūta direktors Andrejs Domkins uzskata, ka šis biznesa projekts ir riskants tāpēc, ka aizvien vairāk visā Eiropā pieaug pieprasījums pēc enerģētiskās koksnes, cena kurināmai koksnei beigu beigās var sasniegt un pat apsteigt papīrmalkas cenu, tādējādi nostādot celulozes ražotājus neizdevīgā situācijā. A. Domkins: “Ja pieprasījums pēc kurināmās koksnes augtu tikai Latvijā, nebūtu gaidāms būtisks cenu kāpums. Taču tas notiek visā Eiropā, un tur enerģētiskās koksnes pircēji ir spējīgi par šo sortimentu ļoti labi samaksāt.”

Pretējās domās ir Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs: “Celulozes rūpnīca meža nozarei ir vajadzīga, jo to uz vietas pārstrādāt nevaram, tāpēc gandrīz visu papīrmalku eksportējam. Protams, dedzināmās koksnes cena stipri cēlusies un tuvojas papīrmalkas cenai un nākotnē to varbūt arī sasniegs, taču tās ir tikai prognozes.” D. Palejs gan brīdina, ka rūpnīcai jārēķinās ar to, ka var būt brīži, kad izejmateriālu cenas ir ļoti augstas, jo tad, kad Skandināvijā papīrmalkas trūkst, Latvijā cena dubultojas.

Atgriežoties pie SIA “Nord Papyrus” plānotajām investīcijām, zemkopības ministre Laimdota Straujuma pauž visas meža nozares viedokli: “Meža konsultatīvās padomes sēdē šobrīd cirkulējošais celulozes rūpnīcas celtniecības projekts netika atbalstīts, jo attīstītāju aprēķini nozares lielos spēlētājus nepārliecināja. Tajā pašā laikā doma, ka šāda rūpnīca Latvijā varētu tikt uzcelta, nav izslēgta. Taču par prioritāti turpmākajos gados nozare uzskata jau esošo uzņēmumu atbalstīšanu, lai tie varētu realizēt inovatīvas idejas un sākt ražot jaunus produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Jau izveidotas un strādājošas ražotnes paplašināt un attīstīt ir vieglāk un lētāk nekā radīt jaunas.”

 

Lasīt vairāk:“Latvijas Avīze” (22.10.2012)

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *