Krievijas koksnes granulu tirgus attīstības tendences un nākotnes prognozes

Krievijā cietā biokurināmā apgrozījums 2015.gadā varētu sasniegt 500 000 tonnu, liecina  “DISCOVERY Research Group” prognozes, veicot šīs valsts koksnes granulu tirgus izpēti. Uz šodienu dažādos Krievijas reģionos (Vologdas, Arhangeļskas, Novgorodas apgabalos) darbojas pietiekami daudz programmu, kas izveidotas ar mērķi veicināt esošajās katlu mājās pāreju no fosilā kurināmā uz biokurināmo.

Līdz šim granulu ražošanas sektors Krievijā attīstījies tikai pateicoties šīs produkcijas patēriņa pieaugumam Eiropā. Pēc dažu ekspertu aprēķiniem šobrīd no visa Krievijā saražotā koksnes granulu apjoma tiek eksportēti aptuveni 90%. Savukārt pēc citu ekspertu aplēsēm šis cipars ar katru gadu sarūk un šobrīd sastāda jau tikai 60 – 70%. To veicina dabasgāzes sadārdzināšanās – kopš 2012.gada 1.jūlija dabasgāzes tarifi auguši par 15% un jau tuvākā pusotra gada laikā Krievijā kā PTO dalībvalstij dabasgāzes cenas paaugstināsies līdz Eiropas cenu līmenim. Ja līdz šim granulu apkures kamīni māju būvniecībā ārpus pilsētām Krievijā galvenokārt pildīja vienkārši mājas interjera elementa funkciju, tad šobrīd šī tendence pamazām sāk mainīties un granulu apkures katlu pārdošanas apjomi sāk palielināties, apliecinot, ka granulu izmantošana siltumapgādē kļūst arvien plašāka. Piemēram, uzņēmums „Poly-Nom” 2011.gadā pārdevis četras reizes vairāk eko kamīnu nekā iepriekšējo pāris gadu laikā kopā. Kā norāda šī uzņēmuma pārstāvis, interese par alternatīviem apkures energoavotiem pieaug, arī privātajā sektorā. Šī interese skaidrojama ar to, ka tuvākajā perspektīvā dabasgāze un citi fosilie energoresursi sadārdzināsies vēl vairāk. Tas savukārt nozīmē, ka biokurināmā patēriņš pamazām sāks palielināties arī vietējā – Krievijas tirgū. Lielos apjomos no Krievijas uz Eiropu tiek eksportētas arī koksnes briketes un šķeldas. Galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas, bet tāpat arī no valsts centrālās daļas un Sibīrijas. Savukārt biokurināmā realizācijai uz Āziju, jaunas granulu rūpnīcas tiek būvētas Krievijas Tālajos Austrumos.

2009.gadā Krievijā tika saražoti aptuveni 960 000 tonnu kurināmo granulu, kur vietējā tirgū patērēti tikai aptuveni 260 000 tonnu jeb 27,1% no visa saražotā apjoma. 2010.gadā šajā valstī tika saražoti jau 1 000 000 tonnu granulu un 2011.gadā – jau virs viena miljona tonnu, kur lielākā daļa eksportēta tieši uz Eiropu. Tostarp no koksnes atlikumiem ražotās granulas pamatā iepērk Skandināvijas valstis, kā arī valstis Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, savukārt no sēnalām Krievijā ražotās granulas iepērk tikai Lielbritānija un Polija. Pēdējo pāris gadu laikā auguši arī brikešu izlaides apjomi un eksports. Pēc “DISCOVERY Research Group” provizoriskiem datiem 2010.gadā no Krievijas kopumā eksportēti 738 000 tonnu brikešu un granulu 103 miljonu ASV dolāru vērtībā. 2011.gadā šī veida produkcijas eksports sasniedza jau 1 042 000 tonnu 158 miljonu dolāru vērtībā. Respektīvi, fiziskā izteiksmē brikešu un granulu eksports gada laikā palielinājās par 41%, bet vērtības izteiksmē – par 54%. Tostarp granulas eksportētas par 5,4 reizēm lielākā apjomā nekā briketes.

Tajā pašā laikā Krievijas oficiālās statistikas dati liecina, ka 2011.gadā saražoto kurināmo granulu apjoms Krievijā gada laikā audzis par 13%, kopumā sastādot tikai 391 600 tonnu. Visvairāk kurināmo koksnes granulu 2011.gadā saražots Krievijas ziemeļrietumu daļā – 54% – , un Krasnojarskas reģionā – 19,8%.

Pēc eksportēto brikešu apjoma vērtības izteiksmē, vadošais šī veida produkcijas ražotājs Krievijā ir kompānija „Swedwood Tihvin”, kura tirgus daļa Krievijas brikešu eksporta struktūrā sastāda 30,5%. Savukārt nozīmīgākais šīs produkcijas noieta tirgus ir Dānija, kur 2011.gadā eksportēti 31,4% no visa Krievijā saražotā brikešu apjoma.

Turpinot palielināties granulu patēriņam Eiropā, 2012.gada pirmajos astoņos mēnešos Krievijā tika saražots jau vairāk nekā 470 000 tonnu koksnes granulu, liecina Krievijas statistikas biroja „Rosstat” dati. Tas ir par 80% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 83% no saražotā apjoma – līdz 390 000 tonnu – tika eksportēti. Ar granulu eksportu Krievijā nodarbojas aptuveni 150 juridiskās personas. Vairāk nekā ceturtdaļu apjoma eksporta struktūrā nodrošina „Vyborgskaya Cellulose”, kam ar 12% seko slēgtā akciju sabiedrība „Lesozavod 25″ un ar 7% – atvērtā akciju sabiedrība „Setnovo”. Kopumā pieci lielākie kurināmo koksnes granulu eksportētāji nodrošina 54% no kopējā Krievijas granulu eksporta apjoma. Visvairāk minētajā laika periodā koksnes granulas no Krievijas eksportētas uz Dāniju – 185,2 tūkst. tonnu jeb 48%, uz Zviedriju – 131,5 tūkst. tonnu (34%) un uz Latviju – 18,0 tūkst. tonnu (5%).

Kas attiecas uz cenu politiku uz Eiropu eksportējamajai produkcijai, līmeni nosaka lielākais granulu ražotājs Krievijā – „Vyborgskaya Cellulose”. Aizvadītajā gadā augstākā granulu eksporta cena Viborgas ostā bija sasniegusi 116,28 eiro par tonnu.

Pēdējo pāris gadu laikā bioenerģijas nozare intensīvi attīstās arī Ukrainā un Baltkrievijā. Pēc kārtējā Krievijas un Ukrainas konflikta gāzes jautājumā, Ukrainas valdība uzsākusi kampaņu, kas vērsta uz vietējo energoresursu izmantošanas attīstību. Rezultātā valstī uzsākta vairāku desmitu jaunu projektu izstrāde biokurināmā jomā. Arī Baltkrievijā ar valsts atbalstu plānots izveidot virkni jaunu kurināmo koksnes granulu rūpnīcu.

 

Avots:www.granuly.ru

www.lesonline.ru

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *