Tiek skatīta iespēja Latvijā uzcelt furfurola ražošanas rūpnīcu

Furfurols ir koksnes pārstrādes produkts, kuru var izmantot kā naftas produktu aizstājēju ķīmiskajā rūpniecībā. Uzņēmuma SIA “Furfurola eksporta sabiedrība” līdzīpašnieks un zinātnieks Nikolajs Vederņikovs, kurš konsultējis furfurola rūpnīcu projektēšanu Irānā un Ķīnā, tagad nolēmis šādu ražotni uzcelt arī Latvijā.

Furfurola ražotnes būvniecībai Jelgavas pilsētas dome ceturtdien nolēma iznomāt uzņēmumam zemesgabalu pilsētas nomalē piecu hektāru platībā. Opozīcijas deputāts Dainis Liepiņš gan iebilda, ka šis lēmumprojekts sagatavots ļoti ātri, un, viņaprāt, nav pieņemami nedēļas laikā lemt par šādu ķīmiskās rūpniecības jautājumu, detalizētāk nenoskaidrojot šādas ražotnes iespējamo ietekmi uz vidi un iedzīvotāju attieksmi pret to. Taču Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne deputātiem skaidroja, ka furfurola ražotnes projekts ietekmes uz vidi novērtējumu un citas procedūras izies jebkurā gadījumā, taču, lai veiktu šādas pārbaudes, uzņēmuma rīcībā vispirms ir formāli jābūt zemesgabalam, kur šādu ražotni būvēt. Tāpēc zemesgabala atvēlēšana vēl nenozīmē atļauju būvēt ražotni.

Furfurolu iegūst no salmiem, kukurūzas stublājiem, zāģu skaidām un līdzīgiem materiāliem, karsējot tos kopā ar koncentrētu sērskābi. Tas ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela, liecina SIA “Furfurola eksporta sabiedrība” informācija. To var izmantot smēreļļu, medicīnas preparātu, sintētisku materiālu un citu izstrādājumu ražošanā, aizstājot produktus, kas ražoti no naftas. Tehnoloģijas priekšrocība ir iegūt ķīmisku vielu, lietderīgi izmantojot to koksni un biomasu, kas tagad Latvijā sapūst vai tiek sadedzināta.

Nikolajs Vederņikovs ir Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks un viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē, liecina Latvijas Zinātņu Akadēmijas informācija. Līdz Vederņikova izgudrojumam furfurola iznākums rūpnieciskos apstākļos nepārsniedza 55% no teorētiski iespējamā un nebija arī iespējams tālāk ķīmiski pārstrādāt izejvielas atlikumu. Latvijas zinātnieks atrisināja abas šīs problēmas, kas iepriekš pat teorētiski tika uzskatīts par neiespējamu. Viņa vadībā un pēc viņa zinātniskajām idejām ir izstrādāta jauna tehnoloģija furfurola ražošanai no lapkoku koksnes un zemkopībā iegūto produktu atliekām – no augu valsts atjaunojamām izejvielām. Viņa tehnoloģija patentēta Francijā, Itālijā, Japānā, Vācijā un Zviedrijā, realizēta septiņās rūpnīcās ar gada peļņu seši miljoni ASV dolāru, licence pārdota Slovēnijā, izpildīti kontrakti ar Ungārijas un Somijas firmām. Pamatojoties uz Latvijas zinātnieka Vederņikova teoriju un pētījumu rezultātiem, pirmo reizi pasaules rūpnieciskajā praksē tika atrisināta un 1997.gadā rūpnieciski realizēta vienlaicīga furfurola un etanola ražošana no lapkoku koksnes.

 

Lasīt vairāk:www.delfi.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *