Ieskats LVM eksperta vieslekcijā par novitātēm kokaugu varietātēs un šķirnēs

Šogad Meža fakultātē sākts LVM ekspertu vizīšu cikls, tādējādi turpinot veiksmīgo sadarbību starp augstskolu un A/S “Latvijas valsts meži”. Kā pirmais, oktobra sākumā uzstājās Komunikācijas daļas vadītājs T. Kotovičs, kurš studentus iepazīstināja ar uzņēmuma pieredzi komunikācijā ar sabiedrību un tās interešu ievērošanu meža apsaimniekošanā. Turpinot iesākto tradīciju, 31. oktobra pēcpusdienā par novitātēm kokaugu varietātēs un šķirnēs stāstīja LVM Kalsnavas arboretuma vadītjājs J.Zīliņš.

LVM pārstāvis Jānis Zīliņš lekciju uzsāka ar terminu skaidrošanu klausītājiem, izmantojot J.Sokolova definīciju, un nelielu ieskatu augu introdukcijas vēsturē. Latvijā ar koku, krūmu introdukciju nodarbojas 3 iestādes: LU Botāniskais dārzs, Salaspils Botāniskais dārzs un LVM Kalsnavas arboretums.

Kalsnavas arborētumā atrodama lielākā dekoratīvo koku un krūmu kolekcija Latvijas austrumdaļā, kur veic ilglaicīgus novērojumus par koku attīstību, piemērotību noteiktam klimatam, sēklu ražošanu un pavairošanu. Kalsnavas arborētuma ierīkošana uzsākta 1975. gadā. Tā kopējā platība ir 133,25 ha, pašlaik koku un krūmu stādījumu kolekcija ierīkota 94,1 ha lielā platībā. Kolekcija apskatāma no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Pašlaik arboretumā aug 183 ģinšu 2382 koku, krūmu un liānu taksoni. 428 skuju koku un 1954 lapu koku dažādības (taksoni), kopumā 46120 stādi: Juniperus – kadiķi: 84 taksoni; Picea – egles: 106 taksoni; Thuja – tūjas: 49 taksoni; Crataegus – vilkābeles: 71 taksons; Malus – ābeles: 103 taksoni; Salix – kārkli un vītoli: 134 taksoni; Sorbus – pīlādži: 86 taksoni; Syringa – ceriņi: 137 taksoni. Ļoti dekoratīvi izskatās kļavas Acer rubrum un Acer palmatum ar košām lapām, kuras gan privātajos apstādījumos, gan parkos parādās arvien vairāk. Jebkuru īpašnieku priecēs dārzā iestādītais Sniegpārsliņu koks Chionanthus virginicus, kurš  savvaļā aug Ziemeļamerikas Austrumu daļā trūda bagātos lapu koku mežos. Ziemcietība Latvijas apstākļos laba. Latvijā tas nonāca 1984. gadā Kalsnavas arborētumā un Salaspils Botāniskajā dārzā, bet privātajās kolekcijās sastopams ļoti reti. Dekoratīvs, ar efektīgajām augļu skarām ir parūkkoks Cotinus coggygria, kuram lapas rudenī iekrāsojas oranžos un purpura toņos. Latvijā tirdzniecībā tiek piedāvātas 2 šķirnes.

Interesants stāstījums izvērtās par tādiem augiem, kā: īstā cidonija Cydonia oblonga, Rozmarīna zalktene Daphne cneorum, jo, piemēram, atšķirībā no krūmcidonijas, kura izaug līdz 1m, īstā cidonija – līdz 8 m augsts koks ar stāviem zariem. Protams, tika stāstīts par daudziem citiem dekoratīviem augiem, kokiem un krūmiem: Japānas burvju lazdu, Tulpju kokiem, dekoratīvām ābēlēm, sudraba liepu u.c.

Lekcijas nobeigumā Jānis Zīliņš uzsvēra, ka dendroloģiju nevar iemācīties auditorijā, bet vismaz pieci gadi ir jāpavada dabā, jāstudē literatūra, jāvāc herbārijs. “Par nopietnu dendrologu varēšu kļūt pēc kādiem 35 gadiem, kad būšu visu apguvis”, jo katru gadu parādās aizvien jaunas koku vai krūmu šķirnes.

Jāatgādina, ka 2012. gadā LLU rektors Juris Skujāns ar akciju sabiedrību “Latvijas Valsts meži” (LVM) parakstījis sadarbības līgumu, tā stiprinot jau izsenis ciešās saites un liekot pamatus kopīgai augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanai atbilstoši meža nozares prasībām.

 

Avots:www.mf.llu.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *