Ieskats vieslekcijā par LVM aktivitātēm meža atjaunošanas jomā

Mūsdienās, strauji pieaugot ciršanas apjomiem mežizstrādē, sabiedrība arvien lielāku uzmanību pievērš meža atjaunošanas procesiem. A/S “Latvijas valsts meži” realizē ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, atjaunojot mežu dabiski vai mākslīgi, viena nocirstā koka vietā iestādot divus. 7. novembrī LLU Meža fakultātes telpās par stāvokli meža atjaunošanā A/S “Latvijas valsts meži” klātesošiem stāstīja LVM Sēklas un stādi direktora vietniece ražošanas jautājumos L.Zvejniece.

Struktūrvienība LVM Sēklas un stādi ietver ražošanu trijos darbības virzienos: meža koku sēklu ražošanu jeb meža sēklkopības nozari, meža koku stādu ražošanu jeb kokaudzētavu nozari un dekoratīvo stādu ražošanu jeb dekoratīvo stādu nozari. Atbilde uz jautājumu: “Kādam būt stādam?” izskanēja šādi: “stādam jānodrošina meža ilgtspējīga apsaimniekošana, savā dzīves laikā jāsaražo maksimāli iespējamais koksnes apjoms, jāsadzīvo ar apkārtējo “dzīvo sabiedrību” – meža ekosistēmu”. Latvijā meža stādu veidi ir vairāki: “Ietvarstādi, kurus izaudzē kasetēs jeb podos; kailsakņu stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu – izaudzēti sākumposmā kasetēs un pēc tam pārskoloti laukā, un klasiskie kailsakņu stādi – sēti siltumnīcā vai laukā, audzējot gan kā sējieņus, gan kā stādus. Latvijā stādu patēriņa apjoms ir no 50 līdz 55 miljoniem gadā”. Meža mākslīgajā atjaunošanā tiek izmantots tikai selekcionēts meža reproduktīvais materiāls, tā nodrošinot un veicinot vēlamā sugu sastāva mežaudžu izveidi vietās, kur tas ir apgrūtināts vai nav iespējams pielietojot dabisko atjaunošanu. Mežā stādīšanā tiek izmantots LVM kokaudzētavās izaudzēts kvalitatīvs stādāmais materiāls.

LVM pārstāve prezentācijā izklāstīja informāciju par lielākajām mūsdienu kokaudzētavām Latvijā, kur pielieto modernās tehnoloģijas, kā arī veica nelielu ieskatu kokaudzētavu attīstības vēsturē. No 1960.g līdz 1990.g. kailsakņu stādus audzēja MRS kokaudzētavās, bet vēlāk sāka veidoties privātās  un virsmežniecību kokaudzētavas, kuras no 2000.g. pakāpeniski pārgāja A/S “Latvijas valsts meži” valdījumā, un tika “uzsākta pakāpeniska jauno tehnoloģiju stādu ražošana”. Stādu audzēšana notiek deviņās kokaudzētavās, kuras izvietotas pa visu Latvijas teritoriju, kopējā platībā – 334,6 ha. Vairākās siltumnīcās ir tikai sezonālā apkure, bet siltumnīcu kopējā platība – 47 ha, 80 % no realizējamās produkcijas ir jauno tehnoloģiju stādi. 2012. gadā kopējā realizācija sasniedza 48 miljonus stādu.

Pēc lektores vārdiem, uzņēmums no 2000.g. līdz 2012.g. investējis pamatlīdzekļos – 12, 5 miljonus latu un ilglaicīgā inventārā – 4,2 miljonus latu, sasniegta LVM Sēklas un stādi rentabiltāte – 11 %, kā arī uzsākts stādu eksports, pamatā uz Zviedriju, kas šobrīd sastāda ap 6 miljonus stādu. Pēdējo gadu galvenās inovācijas: saldētavu kompleksu izbūve, ražošanas līniju regulāra darba ražīguma celšana ar papildus iekārtu uzstādīšanu, garās nakts tehnoloģija ietvarstādu audzēšanā, robota KUKA uzstādīšana stādu pakošanas procesā Strenču kokaudzētavā. 12 gadu darbības laikā LVM stādu ražošana kļuvusi par lielāko un modernāko ražotni Baltijas valstīs.

Lekcijas nobeigumā LVM Sēklas un stādi direktora vietniece ražošanas jautājumos iepazīstināja studentus un mācību spēkus ar uzņēmuma aktualitātēm ražošanā: sēklu iegūšanu ar augstāku ģenētisko vērtību, ķīmijas izmantošanas samazināšanu ražošanā un stādu realizācijas apjomu izpildīšanu.

 

Raksts: “Stāvoklis meža atjaunošanā A/S “Latvijas valsts meži”, LVM, publ. 08.11.2012.

Avots:http://www.mf.llu.lv/?fid=685

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *