Pieaugošās izmaksas samazina Somijas kokrūpnieku konkurētspēju

Dažu koksnes izstrādājumu ražošanas apjomi šogad Somijā samazinājušies, citu – saglabājušies nemainīgā līmenī. Tāpēc konkurētspējīgas pozīcijas saglabāšana esošajos tirgus apstākļos, kad izmaksas nepārtraukti pieaug, šobrīd ir vienīgais veids, kā saglabāt nozares dzīvotspēju valstī, uzskata Somijas Kokrūpniecības federācijas direktors Timo Jaatinens.

Šā gada trešajā ceturksnī attiecībā pret iepriekšējo ceturksni Somijā viskrasāk samazinājās skujkoku zāģmateriālu ražošanas apjomi – kopumā par ceturtdaļu, un saplākšņu ražošanas apjomi – par 12%. Tajā pašā laikā celulozes, papīra un kartona saražots par attiecīgi 1% un 7% vairāk nekā otrajā ceturksnī. Pirmo deviņu mēnešu laikā kopumā šogad Somijā tika saražots praktiski tikpat daudz celulozes, cik gadu iepriekš – 5,1 miljons tonnu, kur 1,9 miljoni tonnu (+16%) jeb 37% no saražotā apjoma eksportēti. Savukārt papīra un kartona izstrādājumu ražošanas apjomi, paralēli samazinoties eksportam, saruka par aptuveni 8% līdz 8,0 miljoniem tonnu. Runājot par šo sektoru gan jāatzīmē, ka pēc vājiem rādītājiem gada sākumā, kartona ražošanas apjomi pakāpeniski pieauga un trešajā ceturksnī bija jau par 4% lielāki nekā 2011.gada attiecīgajā laika periodā.  Tāpat samazinājās zāģēto kokmateriālu kopējais saražotais apjoms – par aptuveni 3% līdz 7,0 miljoniem kubikmetru, un saplākšņu apjoms – par 4% līdz 760 000 kubikmetriem. No visa Somijā saražotā zāģmateriālu apjoma šogad eksportēti 4,2 miljoni kubikmetru jeb 60%, kas ir par teju 6% vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā vidējās eksporta cenas gada griezumā pazeminājās par 2%.

No privātā mežu sektora Somijas kokrūpnieki pirmo deviņu mēnešu laikā šogad iepirka 20,6 miljonus kubikmetru koksnes – par 15% vairāk nekā gadu iepriekš. Aktīvāka koksnes pārdošana saistīta ar vētru radītajiem postījumiem gada sākumā, taču jau trešajā ceturksnī tirdzniecības apjomi kļuva mērenāki. Koksnes resursu izmaksām attiecībā pret gala produktu pārdošanas cenām esošajos tirgus apstākļos saglabājoties relatīvi augstām, kokrūpnieku (jo īpaši zāģmateriālu ražotāju) konkurētspēja ārvalstu tirgos samazinās. Tāpat industrijas pārstāvju konkurētspēju negatīvi ietekmē darbaspēka, loģistikas un energoizmaksu  pieaugums. „Lielākais drauds nozares attīstībai Somijā ir Eiropas Parlamenta pieņemtā direktīva, kas stāsies spēkā 2015.gadā un paredz ievērojamu pieļaujamā sēra satura samazinājumu kuģu degvielā, ik gadu radot industrijai papildus izmaksas vismaz 200 miljonu eiro apmērā. Pašreiz piedāvātais subsīdiju apmērs no valsts budžeta nav pietiekams, lai tiktu kompensēts tik straujš izmaksu kāpums, tāpēc, ja sarunās par nākamā gada budžetu netiks rasta iespēja segt papildus radušās izmaksas segt pilnā apmērā, Somijas meža nozares konkurētspēja nākotnē tiks nopietni apdraudēta,” skaidro Somijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvis.

Saskaņā ar jaunākajiem Somijas Kokrūpniecības federācijas statistikas datiem, 2012.gada oktobrī no privātā mežu sektora tika iepirkti 3,2 milj.m3 koksnes (10,1 milj.m3 zāģbaļķu un 12,8 milj.m3 papīrmalkas). Tas ir par piektdaļu vairāk nekā septembrī. Augošu priedes un egles zāģbaļķu sortimentu vidējās cenas oktobrī Somijā bija 53 – 54 eiro/m3, kas ir par 1% vairāk nekā septembrī un bērza zāģbaļķu cena – 41 eiro/m3 (+2%). Bērza papīrmalkas vidējā cena mēneša laikā paaugstinājās par 1%, tajā pašā laikā priedes papīrmalkas cena par 1% pazeminājās.

 

Raksts:”Finnish forest industry in January-September 2012: operating environment challenging”, Finnish Forest Industries Federation, publ.09.11.2012.

Avots:www.forestindustries.fi

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *