Atziņas no septītās starptautiskās Skujkoku konferences Stokholmā

Skarbi tirgus apstākļi Eiropā un atlabšanas pazīmes Ziemeļamerikā. Tā īsumā varētu raksturot šī brīža skujkoku zāģmateriālu tirgus situāciju, kas balstīta uz statistikas materiāliem un diskusijām no 2012. gada starptautiskās Skujkoku konferences, kas no 18. līdz 19. oktobrim notika Stokholmā.

Starp vairāk nekā 150 dalībniekiem no dažādām valstīm bija arī vairāki Latvijas pārstāvji. To vidū – arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Informējot par galvenajām konferencē apspriestajām tēmām, viņš neslēpj, ka situācija skujkoku zāģmateriālu tirgos šobrīd ir visai neskaidra un arī attiecībā uz nākotnes perspektīvām lielākā daļa pasākuma dalībnieku atzinuši, ka optimismam nav pamata. Piemēram, Zviedrijā zāģmateriālu ražotāji jau trešo gadu pēc kārtas piedzīvo zaudējumus. Tāpat gandrīz visas Eiropas Zāģmateriālu ražotāju asociācijas (EOS) dalībvalstis ir samazinājušas savas ražošanas apjoma prognozes gan 2012., gan 2013. gadam. Kristaps Klauss stāsta, ka par iemesliem galvenokārt tiekot minēts zemais pieprasījumus gala produktu tirgos un sarežģītā situācija ar resursu pieejamību. Lai arī gandrīz visās skujkoku pārstrādes valstīs zāģbaļķu cenas ir pazeminājušās, tās tomēr joprojām ir pārāk augstas. Turklāt, reaģējot uz cenu kritumu, meža īpašnieki samazina piegādes apjomu.

Krievijai iestājoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā, zināmas cerības tika liktas uz zāģbaļķu importu no šīs valsts, bet Skujkoku konferences dalībniekiem pozitīvu piemēru, ar ko dalīties, pagaidām nebija. «Izskatās, ka neviens somu vai zviedru partneris Krievijā nav pat dabūjis eksporta licenci zāģbaļķu eksportam,» par konferencē dzirdēto stāsta Kristaps Klauss. Pat Krievijas pārstāvis – uzņēmuma TSLK Ltd komercdirektors Romāns Dašivets – vairākkārt esot uzsvēris, ka netic zāģbaļķu eksporta pieaugumam no Krievijas. Turklāt, ja arī Krievijas eksportētājiem interese pārdot zāģbaļķus uz Eiropas Savienību būtu, ir acīm redzams, ka šķēršļi tiek likti valstiskā līmenī.

Starp pārsvarā stagnējošajiem vai regresējošajiem skujkoku zāģmateriālu noieta tirgiem kā atsevišķi pozitīvi piemēri konferences laikā izskanēja tikai dažas valstis. Viena no tām ir Maroka, kas, pēc Kristapa Klausa vārdiem, nekad nebūs izteikts Latvijas produkcijas galamērķis, Vācija, kas, protams, arī mūsu ražotājiem ir nozīmīgs eksporta tirgus, un ASV. Tieši attiecībā uz pēdējo daudzu valstu pārstāvji nākotnē liek vislielākās cerības.

Uz šī fona Latvijas pēdējo trīs gadu eksporta statistiku un peļņas rādītājus varētu saukt par veiksmes stāstu, taču nākotnē arī mūsu uzņēmējiem vajadzētu raudzīties piesardzīgi. Saprotot, ka nav pamata ražošanas apjoma palielināšanai, turpmāka izaugsme iespējama tikai augstākas pievienotās vērtības radīšanā. Vienlaicīgi Latvijas kokapstrādes nozares turpmākajā attīstībā svarīgu lomu spēlē privāto mežu īpašnieki un viņu potenciālā reakcija uz resursu deficītu. Saprotot vilinājumu zāģbaļķu cenas celt, būtu ļoti svarīgi apzināties arī potenciālos šāda lēmuma riskus. Jau tagad no koka darinātas lietas un būvmateriāli nebūt nav lēti. Cenām ceļoties, viņus viegli var aizstāt alternatīvi konkurējošie materiāli un tad atgūt zaudētās tirgus nišas var izrādīties pavisam grūti.

Lai veicinātu koksnes lietojumu, jau 2011. gada Skujkoku konferencē tika pieņemts lēmums izstrādāt vienotu koksnes lietojuma veicināšanas instrumentu. Šoreiz tika prezentēts šī plāna koncepts, kas vērsts uz sadarbības uzlabošanu starp dažādām valstīm un institūcijām. Pēc būtības tiek plānots radīt koksnes vienas pieturas aģentūru mājaslapas veidolā, kur ikvienam būtu pieejama gan kaimiņvalstu kolēģu pieredze koksnes lietojuma veicināšanā, gan veiksmes stāsti, tehnoloģiju apraksti un augstas kvalitātes fotoattēli.

 

Raksts:”Atziņas no Skujkoku konferences”, žurnāls “Baltijas Koks”, Oktobris, Nr. 10 (146) 2012

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *