Situācija kokapstrādes nozarē Ziemeļvalstīs un nākotnes perspektīvas

Ražošana Ziemeļvalstīs, vismaz Eiropas kontekstā, joprojām ir diezgan aktīva, taču kokapstrādes nozare cieš «masīvus zaudējumus». Ar šādu paziņojumu nācis klajā uzņēmuma «Moelven Timber» mārketinga direktors Artūrs Selvigs.

«Nav paredzams, ka situācija tuvākajā laikā uzlabosies, un lielākā problēma ir zemais pieprasījums Eiropā,» uzskata speciālists. Viņš skaidro, ka, daļēji pateicoties tam, ka Somija izmanto eiro valūtu, šīs valsts kokapstrādes nozarei veicas mazliet labāk nekā citām reģiona valstīm. Taču, lai gan kopējais koksnes eksports no Somijas ir pieaudzis, uz Eiropas valstīm tas krities par 5%. «To mazliet kompensē eksports uz Ziemeļāfriku un Tuvajiem Austrumiem. Līdz šim nekad nav bijis tā, ka eksports ārpus Eiropas būtu divreiz lielāks par eksportu Eiropā. Tagad tā ir,» stāsta Artūrs Selvigs, piebilstot, ka situācija ir «absolūti briesmīga. Nekad neesmu piedzīvojis sliktāku situāciju par pašreizējo. Šogad jau ir bankrotējuši kādi astoņi uzņēmumi, un viņu skaits tikai pieaugs.»

Savukārt zviedru galvenā problēma ir stiprā krona un apaļkoksnes cenas, kas, par spīti kritumam, joprojām ir pārāk augstas. «Ja kāds apgalvo, ka šajā jomā pelna naudu, es tam vienkārši neticu,» uzsver Artūrs Selvigs. «Nedomāju, ka Zviedrijā vispār kāds īpaši pelna naudu.»

Norvēģijā ir stipra tautsaimniecība bez ārējā parāda, inflācijas un bezdarba, taču arī tur koksnes industrija zaudē naudu. Piedevām celulozes un papīra industrija pakāpeniski sabrūk, un rezultātā zāģētavām samazinās iespējas pārdot sekundāro produkciju.

Lai gan reģiona kokapstrādes nozarei perspektīvas nav īpaši labas, Artūrs Selvigs tomēr uzskata, ka pieejamās koksnes apjoms ir salīdzinoši zems, tāpēc nākamajā pavasarī varētu būt lielāks pieprasījumus un arī augstākas cenas.

 

Raksts:”Ziemeļvalstu kokapstrādes perspektīvas”, žurnāls “Baltijas Koks”, Oktobris, Nr. 10 (146) 2012

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *